Atklāšana: 2020. gada 2. decembrī Suntažu luterāņu kapos iepretī otrajiem vārtiem jau pirms 84 gadiem paredzētājā vietā uzstādīts piemineklis Suntažu draudzes dēliem, kas krituši un pazuduši bez vēsts 1. pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās. Projekta “Veidojam vidi ap mums” ietvaros Suntažu luteriskās draudzes kapsētā 2021. gadā izveidota piekļūšanas taka no otrajiem ieejas vārtiem līdz piemineklim, kas uzstādīts 1. pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušo un bezvēsts pazudušo Suntažu draudzes dēlu piemiņai, kā arī sakārtota pieminekļa apkārtne un veikta tās apzaļumošana.
Autori: Pieminekļa metu veidojisSuntažu mākslinieks Andris Linde un akmeņkalis Mikus Neško, finansējusi Suntažu pagasta pārvalde Valda Ancāna vadībā. Materiāls: granīts Forma: stēla uzcokola Izmēri : augstums 1.3 m
Atrašanās vieta: Suntažu kapos Suntaži, Suntažu pagasts, Ogres novads, gps. 56.907805, 24.936530 (iepretī 2.vārtiņiem uz 1936. gadā liktajiem pamatiem)
Pieminekļa centrā stilizēta saule, tai šķērsām zobens ar smaili uz augšu, apakšā uzraksts: Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvībascīņās kritušo un bezvēsts pazudušo Suntažu draudzes dēlu piemiņai. Saule kā mūžības simbols ir latviešu strēlnieku bataljonu un pulku krūšu nozīmītēs, piespraudēs pie cepures – kokardēs. Zobens – karavīru ierocis, taisnās tiesas, varonības un drosmes simbols, kas sargā gaismu no tumsas spēkiem.
Vēsture: 20. gs. 20. un 30. gados Latvijas novados tika celti pieminekļi karā kritušajiem latviešu tautas dēliem. Suntažos šāda pieminekļa pamati tika ielikti un iesvētīti 1936. gada vasarā, izveidots pieminekļa laukuma un celiņu projekts, iestādīti koki gar ceļu no lielceļa uz kapsētu 1935. gadā Suntažu draudzē kalpo mācītājs Jānis Zunde, viņš apbraukājis visus draudzes locekļus mājās un izveidojis kartotēku par Suntažu draudzē karā kritušajiem un bezvēsts pazudušajiem karavīriem. To skaits sniedzās pāri simtam. Tika nolemts celt pieminekli Suntažu kapsētā, tika izveidots ziedojumu fonds pie Krājaizdevu sabiedrības, pasūtīts piemineklis tēlniekam Pēterim Banderam (1902– 1978) – „Sērojošā māte”. 1940. gadā, krievu okupācijas laikā, pieminekļa pamati tika pārklāti ar zemi un tur ierīkota puķu dobe, tad – vācu okupācija, garie padomju gadi. Toreiz tā arī neizdevās uzcelt pieminekli. 1946. gadā, kad Suntažu draudzē sāka kalpot Madlienas mācītājs Alberts Ozoliņš, viņš draudzes kartotēku aizveda uz savu Madlienas dzīvokli. Bet mācītāju Albertu Ozoliņu 1949. gada septembrī apcietināja, un draudzes arhīvs iet bojā līdz ar kritušo un bezvēsts pazudušo karavīru kartotēku (Pēc Jāņa Zundes „Suntažu draudzes kronika”, rokraksts, 1973).
Avoti:
https://www.ogresnovads.lv/lv/media/108485/download?attachment (skat. 31.03.2024.)
https://www.ogresnovads.lv/lv/media/79419/download?attachment Suntažnieks, Suntažu pagasta mēnešraksts, 2020. gada 23. decembris, Nr.12 (320) (skat. 31.03.2024.)