- Cēsu pulka krtušajiem karavīriem veltītais piemineklis
Atklāts: 2025. gada 16. novembrī.
Atrodas: Krustabaznīcas ielā 11, Rīga, (tagad Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona novietnes) teritorijā. Čiekurkalns, Vidzemes priekšpilsēta, gps 56.988121, 24.191208
Piemineklis: Piemineklis tapa pēc Latviešu Strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas ierosinājuma.
Idejas autors: Māris Niklass. 2023. gada jūnijā tika likts pieminekļa pamatakmens, ierokot tam izvēlētajā vietā laika kapsulu.
Atbalsta: LR Aizs. min., NBS.
Izgatavoja: SOLDOMIRK, SIA, Cēsu novads, Cēsis, Rūdolfa Blaumaņa bulvārisO
oriģinālais piemineklis atradās 5.CKP kazarmu teritorijā, tagad Rūdolfa iela 5, tagad slēgta teritorija – Valsts robežsardze.
Jaunais piemineklis: Savulaik par paša pulka saziedotajiem līdzekļiem tapušais piemineklis bija veidots betonā un granītā, bija līdzīgs Cēsu Uzvaras piemineklim, tikai vairākas reizes mazāks. Atjaunotais tiek darināts metālā, un tam nav vertikālā elementa. Tajā tāpat kā oriģinālajā piemineklī būs lasāmi Brīvības cīņās kritušo 132 pulka varoņu vārdi, tikai tagad tie ar lāzeru iegriezti metālā. Projekta autors, arhitekts un cēsnieks Normunds Broks vērtē, ka pieminekļa metāla kubā varēs ievietot gaismas elementus un tumšajās diennakts stundās izgaismosies gan kritušo kareivju vārdi, gan vienā šķautnē atbilstoši vēsturiskajam piemineklim izveidotais Tālavas taurētāja tēls un uzraksts “Mūžam nerims Daugavas viļņi, Mūžam dzīvs varoņa gars”.
Pieminekļa atjaunošu uzņēmās Latviešu strēlnieku apvienība, darbus organizē Cēsu nodaļas valdes loceklis Māris Niklass. Viņš teicis, ka visi, kas iesaistījušies, strādāja ar īpašu attieksmi, ar izpratni, ka veido piemiņu cilvēkiem, kas atdeva dzīvību par Latvijas valsti.
Cēsu uzņēmējs, SIA “Soldomirk” īpašnieks Modris Krieviņš, kurš uzņēmās izgatavot pieminekļa metālisko daļu, un metinātājs Maksims Bergs, kurš ar rūpību un izdomu savienoja metāla plāksnes.
Vēsture:
Vecais piemineklis: “Piemineklis kritušiem Cēsu pulka varoņiem”. To atklāja 1925. gada 23. martā Rīgā iepretī Grīziņkalnam Cēsu pulka apmācību laukumā. Piemineklis būvēts pēc pulka leitnanta Eriha – Haralda Mellupa projekta no betona un pelēkā laukakmens. Celšanas darbus vadīja tēlnieks Jūlijs Miesnieks. Piemineklis celts par pulka līdzekļiem. Pieminekļa priekšpusē senlatviešu karavīra taurētāja cilnis un zem tā bronzas burtiem veidots teksts: “Brīvības cīņās kritušiem varoņiem. 5C.K. pulks. 1925.”, pieminekļa aizmugurē vārdi: “Mūžam nerims Daugavas viļņi, Mūžam dzīvs varoņu gars.” Pieminekļa sānu plāksnēs granītā iekalti 129 kaujās kritušo varoņu vārdi. Piemineklis nojaukts itkā 1942. gada pavasarī, kad bijušajās pulka kazarmās bijusi karagūstekņu nometne.
Citāts: Pieminekļa sānos iestrādātas granīta plāksnes ar kritušo vārdiem. Diemžēl tajās iekaltais teksts un kritušo vārdu izkārtojums precīzi nav zināms. Saskaņā ar Likertu plāksnēs bijuši iekalti 132 kritušo vārdi: kapteinis Arvīds Kalniņš; virsleitnanti Arvīds Veitmanis, Alberts Adamsons, Paulis Dumpe, Kārlis Puriņš, Arnolds Germans, Oļģerts Kalniņš; leitnanti Vilis Grozīts, Pēteris Oliņš; virsseržants Jānis Baldiņš; seržanti Eduards Lapsa, Hermanis Zariņš, Gustavs Skreija, Roberts Vanovskis, Ernests Puciņš; dižkareivji Eduards Bundzis, Kārlis Oders (Odeis); kareivji Kārlis Silamednis, Edurds Ribiņš, Neifelds Vinogradovs, Ernests Holms, Sergejs Ķigurs, Augusts Laimīts, Voldemārs Bušs, Aleksandrs Smilga, Mārtiņš Sakars, Kārlis Irklis, Augusts Bisenieks, Mārtiņš Preiss, Rūdolfs Vītoliņš, Mārcis Skrastiņš, Voldemārs Kampuss, Jānis Steins, Vilis Alberts, Karps Karpovs (Voldemārs Karps), Jānis Staģis, Jāzeps Tomiņš, Roberts Vīksne, Aleksandrs Doveika, Mārtiņš Šķūte (Škute, Skute), Jānis Pire, Mārtiņš Rozentāls, Osips Zavackis, Alberts Krūmiņš, Pēteris Miezis, Mārtiņš Lazdiņš, Hermanis Priedītis, Mārcis Āboliņš, Pēteris Putniņš, Alberts Albsbergs, Jānis Ozoloņš, Vilis Andersons, Krišs Mežulis, Pēteris Tomsons, Eduards Bāliņš, Kārlis Jirgens, Pēteris Platais, Vilhelms Muciņš, Jēkabs Bokša, Augusts Ozols, Augusts Tomelis, Jānis Kaugers, Antons Ābele, Eduards Ludvigsons, Julius Fridrichsteins, Pēteris Kondrāts, Haritons Stankēvičs, Arturs Zvīgulis, Jānis Karlsons, Kārlis Pētersons, Jānis Sergejevs, Jēkabs Grigans, Jānis Valdeva, Augusts Vilks, Jānis Maulks, Emīls Ungurs (Augurs), Augusts Ķelpis, Jānis Cimbuls, Arnolds Zaķis, Haims Grekpecs, Julius Aļeksejs, Jānis Riņģis, Dāvis Auziņš, Alfrēds Zunte, Kārlis Steinbergs, Juris Liepnieks, Mārtiņš Kronbergs, Jānis Gagainis, Jānis Ozols, Rūdolfs Lācis, Julius Lācīts, Jānis Muldiņš (Huldiņš), Ādams Pliksa, Augusts Sašneiders, Emīls Cepurnieks, Rūdolfs Kalniņš, Ādolfs Kalniņš, Jānis Celmiņš, Jānis Krustiņš (Kristiņš), Pēteris Klētnieks, Arturs Ģeģers, Mārtiņš Rozenvalts, Dāvis Pupa, Augusts Ruska, Kārlis Elbrots, Jānis Raiskums, Vold. Ozols, Otto Putniņš, Alfreds Bodnieks, Kārlis Miglons, Benjamiņš Latters, Kārlis Putniņš, Voldemārs Atslēga, Vilis Zeltiņš, Julius Puledts, Leonards Dreimans, Osvalds Krastiņš, Verners Ģiguzis, Jānis Lagats, Eduards Puritča, Jānis Auziņš, Jānis Dakteris, Eduards Eglīts, Jānis Jugans, Alberts Krišs, Viļums Revels, Augusts Stūris, Reinholds Zaude, Antons Tiesnieks, Adolfs Dille, Jānis Ozols.
Piezīme. Likerta sniegtajā un Lismaņa pārpublicētajā sarakstā vairāku kritušo vārdi ir acīmredzami kļūdaini. Šie vārdi ir laboti, iekavās atstājot arī kļūdaino versiju. Šajā sarakstā nav arī minēts 11. rotas kareivis Voldemārs Gailītis, kuru savā 1924. gadā sastādītajā sarakstā min toreizējais 5. Cēsu kājnieku pulka komandieris pulkvedis (vēlāk ģenerālis) Fricis Virsaitis.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Brāļu kapu komitejai bijusi iecere pieminekli atjaunot, taču līdzekļu trūkuma dēļ tā nav īstenota. Pieminekļa atjaunošanas ideju centies uzturēt Rīgas politiski represēto biedrības priekšsēdētājs Jānis Lapiņš, kurš gadiem ilgi vedis sarunas ar Valsts robežsardzi, kas tagad ieņem kādreizējo 5. Cēsu kājnieku pulka kazarmu teritoriju, taču atsaucību nav sagaidījis. Ap 2020. gadu viņš sazinājies ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas valdes locekli Māri Niklasu, aicinot arī viņu iesaistīties pieminekļa atjaunošanā. Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļa vērsās pie Nacionālo bruņoto spēku komandiera Leonīda Kalniņa un jau trīs dienu laikā saņēma piekrišanu atvēlēt pieminekļa uzstādīšanai nepieciešamo zemes gabalu Štāba bataljona novietnes teritorijā Rīgā Krustabaznīcas ielā 11, kur atrodas kādreizējās Krusta kazarmas.
Līdz ar pieminekļa vietas maiņu tika pieņemts lēmums to neatjaunot kādreizējā veidolā, bet gan uzstādīt jaunu pieminekli, kura formā tiktu iekļautas atsevišķas vizuālas vai idejiskas atsauces uz kādreizējo monumentu.
Avoti:
Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 243.-244. lpp.;
Likerts, V. Brīvības un kritušo pieminekļi 1920.–1938. Rīga: Autora izdevums. 1938, 100.-101. lpp.;
Latvijas Kareivis, Nr. 66, 22.03.1925.;
Laiks, Nr. 16, 21.04.2007.;
Druva, 17.11.2023.;
Virsaitis, F. 5. Cēsu Kājnieku Pulka vēstures kronika 1919 23/3 – 1920 11/8. (Manuskripts), 1924.
https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/29128/ (skat. 11.01.2026.)
https://karavirukapi.blogspot.com/2020/09/riga-pernavas-iela-piemineklis-lnk.html (skat. 11.01.2026.)
https://edruva.lv/sabiedriba/5-cesu-kajnieku-pulkam-piemina-bus-riga-bet-to-veido-cesnieki/ (skat. 11.01.2026.)
Informācija tapusi sadarbībā ar Ēvaldu Krieviņu (atv. pulkvežleitnants)