Atrodas: P128, Klapkalnciems, Engures pagasts, Tukuma novads, ceļa malā, labajā pusē braucot uz Rīgu, blakus vācu karavīru brālu kapiem, gps 57.042896, 23.369914
Atklāts: 1929. gadā vietā, kur apglabāti pieci Pirmajā pasaules karā kritušie somu jēgeri, uzstādīja kapa pieminekli. Padomju okupācijas laikā pieminekli iznīcināja, bet saglabājās blakus esošie vācu karavīru kapi. Pieminekli atjaunoja 2004. gada maijā.
Uzraksti uz pieminekļa:
Par Somijas neatkarību
kritušajiem cīnītājiem
Suomen Vapauden puolesta
Olemme TÄÄLLÄ kaatuneet
F.V.Heinonen
Victor Kamis
Emil Kantola
Einar Myntti
Konr. Pehrsson
1916
Labāk nave svešā zemē
Nekā verdzība savā zemē
Ennen hauta vieraassa
kuin orjuus omassa maa
Vēsture: 20.gadsimta sākumā Somijā, kura kopš 1809.gada vairāk kā gadsimtu bija Krievijas impērijas sastāvā, tautā bija dzīva ideja par Somijas neatkarības iegūšanu. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma Krievijas impērijas valdība 1914. gada novembrī izstrādāja Somijas lielhercogistes autonomijas ierobežošanas un rusifikācijas programmu. Tādēļ daļa no nacionāli noskaņotajiem somu patriotiem nevēlējās cīnīties Krievijas impērijas pusē un vērsās pie Krievijas ienaidnieka Vācijas, lai tā palīdzētu sagatavot karaspēku Somijas neatkarības cīņām pret Krieviju. 1914.gadā, sākoties I pasaules karam, somu studenti izveidoja slepenu kustību, ar mērķi cīnīties par Somijas atdalīšanos no Krievijas impērijas. Vācijas valdība atļāva izveidot somu bruņotu vienību Vācijas armijas sastāvā. Militārai apmācībai pieteicās 200 somi, kas kļuva par aizsākumu nākamās neatkarīgās Somijas militārajiem spēkiem 1917.gada beigās, kad Somija ieguva savu neatkarību.
Somu jēgeri (Suomen jääkärit, Finska jägartrupper, Finnische Jäger) bija no Somijas izbraukušajiem brīvprātīgajiem izveidota Vācijas impērijas karaspēka vienība, kas kā 27. Karaliskais prūšu rezerves batajons (das Königlich-Preußische Reserve-Jäger bataillon 27) 1916.—1917. gadā piedalījās Pirmā pasaules kara kaujās Austrumu frontē Latvijas teritorijā. 1916. gadā bataljonu majora M. Baijera vadībā pārvietoja uz Rīgas jūras līča krastu pie Klapkalnciema. Šeit no 1916. gada augusta līdz decembrim somi bija atbildīgi par Vācijas Austrumu frontes vistālāko sektoru ziemeļos. Somu kauju pozīciju paliekas vēl tagad var atrast Rīgas jūras līča kāpās netālu no Dumbes ciema. Laiku pa laikam somu bataljons atradās mācībās vai rezervē Tukumā, bet 1917. gada ziemā atkal cīnījās kaujās pie Lielupes uz ziemeļiem no Jelgavas. 1918. gada 13. februārī Liepājā bataljons zvērēja uzticību Somijas valdībai un pēc tam atgriezās Somijā. Jēgeri piedalījās Somijas pilsoņu kara kaujās un somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu zēni” sastāvā arī Igaunijas un Latvijas brīvības cīņās Pēc kara beigām izveidoja politiski ietekmīgo Jēgeru kustību (somu: Jääkäriliike, zviedru: Jägarrörelsen).
Avoti;
Juris Ciganovs. Somu jēgeru gaitas Latvijā. SARGS.LV (19.03.2018.): https://www.sargs.lv/lv/pirmais-pasaules-kars/2018-03-19/somijas-jegeru-gaitas-latvija (skat. 15.06.2025.)
https://timenote.info/lv/Engures-pagasts-Somu-kapi (skat. 15.06.2025.)
Elvita Ruka – Birzule. Pa somu jēgeru kauju vietām. Latvijas Vēstnesis, Nr. 103. (24.04.1997.) : https://www.vestnesis.lv/ta/id/43133 (skat. 15.06.2025.)
Uzticīgi karogam un Somijas likumīgai valdībai. liepājniekiem.lv (19.02.2008): https://www.liepajniekiem.lv/zinas/kulturvide/uzticigi-karogam-un-somijas-likumigajai-valdibai/ (skat. 15.06.2025.)
https://militaryheritagetourism.info/lv/military/topics/view/53 (skat. 15.06.2025.)