Skultes zvejnieku ostas piemiņas akmens
Atrodas: Zvejniekciems, Saulkrastu pagasts, Saulkrastu novads, Ostas un Bērzu ielas krustojums, gps 57.313972, 24.413759
Atklāts: 1939. gada 7. oktobrī, svinīgi tika atklāta pēc Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosinājuma celtā zvejnieku osta Skultē.
Piemiņas akmens, kurā iekaltie vārdi vēsta par to, kā tapusi jaunā Skultes zvejniecības osta: “Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosināta, Jūrniecības departamenta celta, tapa Skultes zvejnieku osta. 1937.–1939.”
Vēsture: Jaunuzceltā osta pie Aģes upes ietekas jūrā un vienlaikus ar to atklātā Skultes Zvejnieku sabiedrības zivju kopžāvētava, uzsākot neatkarīgās Latvijas valsts trešo gadu desmitu, bija Vidzemes piekrastes zvejnieku sūrā darba un kopdarbības apliecinājums. Ostas būvdarbi tika uzsākti jau 1937. gada rudenī un ilga divus gadus. Vispirms tika uzbūvēts dienvidu mols. Molu būvē šādi: divās rindās jūrā sadzen pāļus, starp pāļu sienām samet akmeņus un virs tiem dažādu veidu fašīnas – žagaru kūļus. Molu ierīkošanai vajadzīgos akmeņus izzvejoja no jūras, un ar to nodarbojās piecas liellaivas. Zvejas ierīces šīm liellaivām bija diezgan vienkāršas: darbojās četru piecu cilvēku apkalpoti bloki, laižot jūras dibenā šķērēm līdzīgu akmeņu aizķērāju – “nagotāju” – un viegli izceļot pat līdz trīs tonnām smagus akmeņus. Skultes piekrastē jūras dibens ir bagātīgi nosēts ar visādu lielumu akmeņiem. 1938.gada 30.septembrī jaunajā Skultes ostā ieradās Jūrniecības departamenta nodaļas pārstāvji un Zvejniecības un zivkopības nodaļas pārstāvji, lai nospraustu ostas robežas krastā un izstrādātu ostas krasta plānu, paredzot vietu laivu piestātnei, zvejas rīku noliktavām, tīklu žāvēšanai un tā tālāk.
Ostas būvdarbu veicēji, meklējot akmeņus jūrā molu būvei, bija atraduši labi piemērotu akmeni plāksnes izgatavošanai, ko uzstādīt pie ostas. Tajā bija paredzēts iekalt ziņas par to, kas šīs ostas būvi ierosinājis un kad būve uzcelta.
Kooperatīva “Jūras zivs” zvejnieki paralēli ostas būvei nolēma paplašināt savu kopžāvētavu, jo saprata, ka līdz ar ostas izveidi palielināsies arī nozveja un tad var rasties grūtības ar zivju pārstrādi. Kopīgiem spēkiem zvejnieki rudenī pabeidza kopžāvētavas paplašināšanu. Taču 3. novembra vakarā žāvētava nodega – nodega līdz pamatiem. Lai gan ugunsnelaimi pamanīja, tikko tā izcēlās, veltas bija visas pūles uguni apdzēst. Zivju žāvētavas koka ēku neizdevās izglābt. Svinīgā atklāšana
Un tad jau klāt ir 1939. gada 7. oktobris. Uz Skultes jaunās ostas atklāšanu dodas zvejnieku pārstāvji ne vien no tuvējiem ciemiem un zvejas rajoniem, bet sarodas zvejnieku pārstāvji arī no Mangaļiem, Ādažiem, Rīgas un Slokas jūrmalas, Engures, Kolkasraga un pat Liepājas. Skultes jaunajā ostā sabrauc aptuveni divdesmit zvejas motorlaivas no visas apkārtnes. Ar speciāli norīkotu vilcienu no Rīgas kopā ar zemkopības ministru J. Birznieku Zvejniekciemā ierodas arī Jūrniecības departamenta direktors P. Stakle, Valsts zemes bankas direktors H. Dzelzītis un daudzi Jūrniecības departamenta un zvejniecības darbinieki.
Ostā zemkopības ministru sagaida plašā zvejnieku saime. Apsveic Skultes pagasta vecākais J. Celms, Skultes zvejnieku sabiedrības priekšsēdētājs E. Brinkmanis, aizsargu nodaļas priekšnieks un mazpulka vadītājs.
Skatīts:
https://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/55929-osta-valsts-prezidenta-karla-ulmana-ierosinata-jurniecibas-departamenta-celta (Skat. 17.08.2025.)