Rīgas Lielie kapi

Rīgas Lielie kapi
Rīgas Lielie kapi (Foto R. Ķipurs 26.04.2012.)
Rīgas Lielie kapi
Rīgas Lielie kapi (Foto R. Ķipurs 26.04.2012.)
Rīgas Lielie kapi
Rīgas Lielie kapi (Foto R. Ķipurs 26.04.2012.)

Rīgas Lielie kapi

Atrodas: Brasa, Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, gps 56.972031, 24.146078

Lielie kapi (vācu Der Große Friedhof in Riga, krievu Большое рижское кладбище).

Triju vēsturisku kapsētu kopums un kultūrvēsturiska nekropole, kuras pirmsākumi saistāmi ar 1773. gadā dibināto kapsētu. Mūsdienās daļa vēsturisko kapsētu teritorijas ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 6636  “Dārzu un parku ansamblis “Lielie kapi” ar memoriālajām celtnēm”. Vēsturiski Lielo kapu daļa ir arī Pokrova kapi. Ar nosaukumu “Lielie kapi” mūsdienās apzīmē trīs vēsturisko Rīgas kapsētu – Svētā Jēkaba, Pokrova, kā arī Pilsētas un priekšpilsētu draudžu kapsētas – teritorijas, kas, pakāpeniski paplašinoties, saplūda vienotā teritorijā. Līdz 2012. gadam Mazās Klijānu ielas stūrī izveidotos padomju gūstā mirušo vērmahta karavīru kapus, 2012. gada vasarā kritušie karavīri pārapbedīti Beberbeķu kapsētā.

Kapos apglabāti vairāki desmiti tūkstošu, galvenokārt vācbaltu, rīdzinieku (precīzu apbedīto skaitu nav iespējams noteikt, jo Lielo kapu grāmatas nav saglabājušās pilnībā). Apbedīti Rīgas Latviešu biedrības dibinātāji, uzņēmēji, mākslinieki, politiķi. Par spīti postījumiem un aprūpes trūkumam, šeit līdz mūsdienām saglabājušies daudzi mākslinieciski augstvērtīgi kapu pieminekļi, kuri atspoguļo sava laika raksturīgos mākslas stilus, te pārstāvēti gandrīz visi kapu pieminekļu veidi, sākot no 18.gs. otrās puses.

Vēsture: Laikā no 1770. gada līdz 1772. gadam Krievijas impērijas Baltijas guberņās plosījās buboņu mēris — epidēmijas apkarošanas kampaņā ietilpa arī ukazs, kas aizliedza apbedīt mirušos baznīcās pilsētu teritorijā. Tika noteikts, ka turpmāk mirušos drīkst apbedīt tikai kapsētās, kas atrodas vismaz 300 asu (aptuveni 2 km) attālumā no pilsētas. Saskaņā ar šo rīkojumu Rīgas pilsēta aiz pilsētas toreizējām robežām 1773. gadā iekārtoja pilsētas kapsētu — Smilšu kalnos aiz pilsētas Raunas vārtiem tika ierādīta teritorija Pilsētas kapu izveidei, — mūsdienās tos zina kā Lielos kapus. Vēsturiski nosaukums “Lielie kapi” attiecās tikai uz Pilsētas un priekšpilsētas draudžu kapsētu Klusajā ielā. Padomju okupācijas laikā kapsētas tika apzināti postītas, dēvējot to par Memoriālā parka izveidi. Mūsdienās kapi tiek kopti, kapličas restaurētas un ir aktīva sabiedrisko organizāciju un entuziastu iesaiste, kā piemēram “Lielo kapu draugi”.

Avoti:

https://enciklopedija.lv/skirklis/188180-Lielie-kapi (skat. 11.08.2025.)

https://www.rigaspieminekli.lv/?lapa=faq&grupa=2&id=11 (skat. 11.08.2025.)

https://www.facebook.com/groups/LieloKapuDraugi/?locale=lv_LV (skat. 11.08.2025.)

https://lieliekapi.metukonkurss.lv/ (skat. 11.08.2025.)

https://www.lsm.lv/temas/riigas-lielie-kapi/ (skat. 11.08.2025.)

Scroll to Top