Pīters Miglinīks Viļakā
Atrodas: Viļaka, Viļakas pilsēta, Balvu novads, Abrenes ielā, pretī Viļakas valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs (Viļakas VPVKAC), gps 57.183115, 27.676461
Piemineklis Viļakā: Piemineklis Pīteram Miglinīkam (1850.-1883.) uzstādīts Viļakas skvērā 1993.gadā. 2010.gada vasarā P.Miglinīka piemiņas vieta tika labiekārtota
Vēsture:
Pīters Miglinīks (dzimis 1850. gada 12. decembrī, miris 1883. gada 1. martā) bija latgaliešu dziesminieks. Dažkārt dēvēts par pirmo Latgales brīvības cīnītāju, pirmo latgaliešu revolucionāru.
Apbedīts Desetnieku kapos, ku 1971.gadā atklāts B.Buļa veidots kapa piemineklis.
Dzimis 1850. gadā Zaļmuižas (tagad Nautrēnu pagastā) muižas pārvaldnieka ģimenē. Mācījās Rēzeknes apriņķa skolā. Miglinīks ir mācījies Rēzeknes apriņķa skolā (1865-1867), ieguvis tautskolotāja tiesības, taču par skolotāju ticības (katolis) un tautības (latgalietis) dēļ nav strādājis.
Miglinīks bijis rakstvedis Zaļmuižā, pēc tam Viļakā un Iugulovā, palīdzējis zemniekiem sagatavot sūdzības un lūgumrakstus, kritis muižniecības nežēlastībā, 1874. prāvojies ar Zaļmuižas īpašnieku, nosēdējis vienpadsmit mēnešus cietumā, attaisnots, tomēr sabojājis veselību un miris 33 gadu vecumā.
1874. gadā Zaļmuižas īpašnieks Nikolajs Paulins-Rozenšilds pieprasīja no zemniekiem parakstīt aktus par atteikšanos no servitūta tiesībām, kas izsauca zemnieku nemierus. Pīters Miglinīks kļuva par zemnieku aizstāvi un uzsāka vairākas prāvas pret Zaļmuižas muižkungu. Viņš guberņas tiesas prāvā pret Ludzas apriņķa muižniecības priekšnieku Modestu Paulinu-Rozenšildu guva uzvaru. Tomēr pēc tam viņu apcietināja un uz 11 mēnešiem ieslodzīja cietumā, kur Miglinīks smagi saslima. Ziņas par Miglinīka dzīvi un rakstiem ir pretrunīgas. Vairākas publikācijas par zemnieku stāvokli Latgalē ar inciāļiem P.M. varētu būt iespiestas Pēterburgas avīzēs krievu valodā, starp tām raksts ar nosaukumu “Taisnības meklētāji” (sal. J. Rancāns. Pīters Miglinīks. Zīdūnis, nr. 1 (1923), 11.(331.)lpp.), citur minēts, ka Miglinīks krievu presē publicējies ne tikai ar iniciāļiem, bet arī pseidonīmu “taisnības draugs” (sal. P.Zeile. Latgales gaismas saucējs. Latvijas Vēstnesis, nr. 424./425, 24.11.2000). Miris 1883. gadā 33 gadu vecumā. Apbedīts Nautrēnu pagasta Desetnīku kapos. Kapa pieminekļa autors — B. Buļs.
Sacerējis dzejoļus un dziesmas, to saturs — tautas posts, neapmierinātība ar dzīves kārtību, taisnības un brīvības ilgas. Sacerējumi izpildījušies mutvārdos, rokrakstos, dziesmas tikušas dziedātas un bijušas ļoti populāras. Daudzi darbi gājuši zudumā, citi 1920. un 1930. gados publicēti Latgales presē.
Dzejas rindu piemēri
Jemit, draugi, glozes rūkā,
Izdzersim pa vīnai.
Jimā gori sleicynosim,
Bādai acis aizlīsim.
Uz pasaules laime ir,
Tikai na dēļ mysu.
Uz pasaules prīca ir,
Tikai na dēļ vysu.
Nataisneiba uz pasauļa
Krepka ir kai myurs,
Un myuru myusim ar kulākim
Nikod nasist.
Avoti:
Latkovskis, D. “Nacionalā atmoda Latgalē.” Daugavas Vēstnesis. 1939. 1.februāris.
“Miglinīks Pīters.” Grām.: Latvijas padomju enciklopēdija: 10 sējumos /galv. red. P.Jērāns. 6.sēj. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1985. 665.lpp.
“Miglinīks Pīters.” Grām.: Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1992. 224.lpp.
“Pirmō latgalīšu revolucionara atmiņa.” Straume, 1932, Nr.4., 22.lpp.
Zeile, P. “Latgales gaismas saucējs. Līdzās Auseklim — Pīters Miglinīks.”
https://www.vestnesis.lv/ta/id/13050 (skat. 25.11.2025.)
https://latgalesdati.du.lv/persona/542 (skat. 25.11.2025.)
https://lv.wikipedia.org/wiki/P%C4%ABters_Miglin%C4%ABks (skat. 25.11.2025.)
https://www.literatura.lv/personas/piters-migliniks (skat. 25.11.2025.)
https://www.vestnesis.lv/ta/id/13050 (skat. 25.11.2025.) Laidiens: 24.11.2000., Nr. 424/425
https://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&EntryID=365 (skat. 25.11.2025.)
https://vilaka.lv/2020/11/30/vilakas-novada-atjauno-piemineklus-sabiedriskajiem-darbiniekiem/ (skat. 25.11.2025.)
Citāts:
P.Miglinīka principi jeb “desmit baušļi”.
Cīnīties par taisnību.
Neklīst svešumā, bet palikt uzticīgiem savai dzimtenei.
Nevis savu zemi atstāt, bet atgūt to, kas netaisnīgi atņemts.
Tiekties pēc gara gaismas, izglītoties.
Censties saimnieciski nostiprināties.
Turēties kopā, būt vienotiem.
Saglabāt savus tikumus un tradīcijas.
Stingri turēties pie savas ticības.
Lietot un izkopt dzimto valodu.
Cieši ticēt labākai tautas nākotnei un ziedot tai visus savus spēkus.
“1. ceineitīs par taisneibu, 2. palikt uzticeigīm sovai dzimtinei i nanūkleist svešumā, 3. atgyut atpakaļ atnymtū (zemi), 4. sniegtīs piec gora gaismys, 5. ceņstīs piec saimistiskuos nūsastyprynuošonuos, 6. tureitīs kūpā i byut vīnuotīm, 7. palikt pi sovīm tykumīm i tradicejuom,8. lītuot dzymtū volūdu, 9. styngri tureitīs pi sovys ticeibys, 10. ticeit lobuokai tautys byutīnei”.