Atrodas: Zālītes iela 1A, Jelgava, gps 56.629503, 23.744045
Saukts arī par – Piemineklis 1905. gada revolūcijas cīnītājiem. Revolucionāru kapi. 1905. gada revolūcijas upuru kapiem, tā sauktajiem sociāldemokrātu un Staļplača kapiem.
- gada revolūcijas upuru kapos piemineklis revolucionāriem un piemiņas plāksne nošautajiem revolucionāriem.
Vēsture. Citāti. 1905. gadā 25.novembrī Jelgavas tirgus laukumā sapulcējās ap 8000 dalībnieku liela revolucionāru demonstrācija, kuras izgaiņāšanas laikā nogalināja 16 demonstrantus. 27. novembrī streikoja pat gorodovoji, kas ir Latvijā nebijis gadījums. 28. novembrī plānotais revolucionāru uzbrukums Jelgavai tika atcelts, jo cara varai bija liels militārs pārspēks. Tukumā novembra beigās notiekošo bruņoto sacelšanos vadīja Jelgavas reālskolnieks Jordans (1888–1906). 1906. gadā Jelgavas cietumā pusgada (trīs mēnešus?) cietumsodu izcieta Jānis Čakste, kurš, būdams no Kurzemes ievēlēts deputāts Krievijas Valsts domē, bija parakstījis Vīborgas uzsaukumu. Tajā izteiktais aicinājums caram ierobežot savu varu beidzās ar Valsts domes atlaišanu un represijām pret uzsaukuma parakstītājiem. 1905–1907. gada revolūcijas laikā Jānis Čakste kā advokāts aizstāvēja revolucionārus. 1906. gada 22. decembrī par revolucionāru darbību apcietināja Ģedertu Eliasu (1887–1975), mākslinieks bija spiests doties uz ārzemēm trimdā.
“Jaunstrāvnieku idejās izauga Ģederta Eliasa vecāku paaudze, īpaši aktīvā Veilandu dzimta, kas bija iesaistīta dažādās nelegālās darbībās jau kopš Jaunās strāvas laikiem. Mātesmāsu Katrīni Šulcu ar vīru Kristapu Šulcu 1897. gadā pēc policijas departamenta sprieduma jaunstrāvnieku lietā kopā ar Raini un Stučku izsūtīja uz pieciem gadiem Vjatkas trimdā. (..) Tēvs Jānis Eliass bija 1905. gada revolūcijas rīcības komitejas loceklis. (..) Skolēnu nemieri Jelgavā īpaši augstu vilni sita jau 1903. gadā. Tad nodibināja arī visu Jelgavas skolu kopīgo organizāciju, ko vadījusi komiteja. Tajā iesaistījies arī Ģederts. (..) 1905. gada pavasarī, sākoties revolūcijai, Ģederts darbojās Rīgas organizācijā kā propagandists un Federatīvās komitejas loceklis. (..) Jelgavā Ģedertam neiznāca uzstāties ar runām fabrikās, bet Rīgā viņš aģitēja par cīņas nepieciešamību un aicināja strādniekus rīkot streikus. Astoņpadsmitgadīgais Ģederts Eliass bija gatavs cīnīties un riskēt.” Laima Slava. Ģederts Eliass. Neputns, 2012.
https://www.delfi.lv/news/vaidelote/lekcija-15/piekta-gada-kaujinieks.d?id=49545429 (skat. 09.06.2023.)
Ar Jelgavu 19./20. gs. bija saistīti vairāki izcili Latvijas un kaimiņvalstu politiskie darbinieki (J. Čakste, A. Kviesis, A. Smetona u. c.), Jelgava izveidojās par multinacionālu pilsētu, kurā sadzīvoja latvieši, krievi, vācieši, poļi un lietuvieši, radot neatkārtojamu veiksmīgas integrācijas piemēru Latvijas vēsturē.
Sabiedrības, īpaši latviešu, garīgā atmoda izpaudās dažādās sociālās un politiskās aktivitātēs. Jelgava līdzās Rīgai veidojās par sociāldemokrātisko un komunistisko ideju centru, kuras spilgtākā izpausme bija 1905. gada revolūcija, kas atstāja spilgtas pēdas arī Jelgavā.
http://jvmm.lv/ekspozicija/guberna/ (skat. 09.06.2023.)
Iegūt turību pat ar ļoti smagu darbu praktiski nebija izredžu. Saruna par 1905.gadu | LA.LV (skat. 09.06.2023.)