Barona Kampenhauzena kapliča
Atrodas: Ropaži, Ropažu pagasts, Ropažu novads, starp Apiņu un Bērzu ielām, gps 56.969974, 24.627601 (Family Chapel of Campenhausen)
Vēsture: Kapenes būvētas barona Johana Kristofa Kampenahauzena laikā 18. gs. beigās. Viņš bija Vidzemes valdības padomnieks un zviedru, vēlāk krievu, armijas augstākā virsnieka un valsts darbinieka Johana Baltazara Kampenhauzena dēls. Baltazaram piederēja skaistā, vēl mūsdienās saglabājusies un restaurētā Ungurmuiža (netālu no Cēsīm). Dēls Johans, pārdevis pārējās muižas, paturēja Ropažu muižu un valdīja šeit visu mūžu līdz 1782. gadam, kad tika apglabāts savā jaunajā dzimtas kapličā marmora sarkofāgā. Vēlāk te tika guldīti arī Kampenhauzena pēcnācēji – Bergi un Budbergi. Tiem virs ieejas uzstādīja Kampenhauzenu brīvkungu ģērboni. Kapličā apglabāti arī Ropažu mācītāju Valteru dzimtas pārstāvji. Apkārt kapličai bijusi kapsēta.
Johana Kristofa Broces 1791.g. zīmējuma aprakstā kapenēs pieminēti šādi zārki – marmora sarkofāgs baronam J.K. Kampenhauzenam, melna ozolkoka zārks baronam Budbergam no Ķieģeļu muižas (kapličas meta autors) un mācītāja Valtera bērna zārks. Virs kapličas durvīm atradās akmenī iekalti Kampenhauzenu, Bergu un Budbergu dzimtas ģērboņi. Būves priekšpusē iestādīta koku aleja, apkārt bijusi kapsēta, kurā, iespējams, guldīti Ropažu iedzīvotāji. Kapsētas un kapličas D pusē bijusi koka sēta. Kapsētas austrumu pusē mūra žoga vieta arī tagad labi redzama dabā.
20.gs. kapliča tika postīta, zārki atvērti, kauli izmētāti. 1970. gados uz ieejas pusi uzbēra uzbrauktuvi, lai ievestu un izbērtu atkritumus, tostarp arī tauriņkāpuru indi. Padomju laikos kapliča ieguva savdabīgu pielietojumu – tajā svinēja kāzas un rīkoja citus saviesīgus pasākumus. Cilvēku necienīgā rīcība un postījumi turpinājās līdz 2000. gadiem.
2010.g. vēstures rekonstrukcijas klubs “Rodenpoys” Lielās talkas ietvaros veica daļēju atkritumu savākšanu no kapličas apbedījumu bedres, akmens ģērboņu ienešanu kapličā, objekta durvju slēdzenes atjaunošanu.
Mūsdienās kapliča ir Ropažu evaņģēliskās draudzes īpašums.
Ropažnieku nostāsti vēsta, ka no kapličas līdz Ropažu baznīcai ved slepena eja.
Arhitektūra. Kapliča mūrēta no sarkaniem ķieģeļiem, pamati veidoti no tēstiem dolomītiem. Celtnei uz kubveida pamatbūves ir novietots četrstūrains piramidāls tornis. Torņa ārējais apšuvums iespējams bijis uz māla starpslāņa, kas laika gaitā nošļucis. Tornī 20.gs. izlauzts caurums. Pirmā stāva iekštelpā starpstāvu pārsegumu veido krusta velve, sienas apmestas ar kaļķa javu. Pirmā stāva grīda izlikta no sarkanajiem ķieģeļiem. Virs pagraba izveidota plata taisnstūrveida lūka, kura, iespējams, bijusi nosegta ar atveramu vāku. Pagrabs kalpojis kā apbedījumu vieta. Vecās kapličas ārdurvis nomainītas 1970. gados.
Piramidāla celtne. Kampenhauzena kapliča tiek uzskatīta par senāko piramidālo celtni Latvijā. 18.gs. Kampenhauzenu, Bergu un Budbergu dzimtas bija dažādās brīvmūrnieku organizācijās, tāpēc izvēlēta piramidāla forma. Piramīda, aizgūta no antīkās pasaules, bija kļuvusi par vienu no brīvmūrnieku simboliem. Brīvmūrnieki uzskatīja piramīdu par ideālu formu, kurā izpaužas dievišķā gara, materiālās pasaules un radīšanas ideja, un pieņēma to par savu slepeno simbolu. Ēģiptes un Seno Austrumu kultūra tika uzskatīta par filozofisko zināšanu pirmavotu. Ropažu kapličas projekts balstīts uz angļu, vācu un franču apgaismības un brīvmūrniecības idejām.
Ropažu kapličas prototips atrodas Itālijā, Neapolē, tas ir Romas impērijas laika filozofa Vergilija kaps, kas būvēts 19.g.p.m.ē. un kas 18.gs. kļuvis populārs seno laiku cienītāju aprindās. Šī mauzoleja atdarinājumu ap 1775.g. uzcēla Vācijā, Hesenes-Kaseles landgrāfa Frīdriha II pils parkā. Vēlāk mauzoleja tipa kaps kā brīvmūrnieku apbedījuma vieta kļuva populārs Vācijā, Anglijā, Polijā, Krievijā, ASV un Indijā.
Avoti:
https://www.ropazi.lv/lv/barona-kampenhauzena-kaplica (skat. 10.08.2025.)
https://www.historia.lv/vietas/kampenhauzena-kaplica-ropazos (skat. 10.08.2025.)