Holokaustā bojāgājušo Baldones ebreju piemiņas vieta
Atrodas: Baldones pilsēta, Baldone, Ķekavas novads, Baldones kapsētā, jāiziet līdkpsētas ziemeļu daļai, meža malā, gps 56.746720, 24.383064
Atklāts: Holokaustā bojāgājušo Baldones ebreju piemiņas vietas atklāšana 2025. gada 7. augustā
Piemineklis: Tēlnieks Valtis Barkāns, žogs – kalēji.lv, labiekārtojums – “Dizains dārzam”, projekta vadītāja Zane Ulmane. 2025. gadā realizēts projekts “Holokaustā bojā gājušo Baldones ebreju pārapbedīšanas un piemiņas vietas labiekārtošana“. Tā īstenošanai tika izmantoti Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda saskaņā ar likumu “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai” piešķirtie finanšu līdzekļi.
Vēsture: 1941. gadā, nacistiskās Vācijas okupācijas laikā, naktī uz 7. augustu Baldones apkārtnes mežos tika nošauti 39 ebreji – Baldones un pagasta iedzīvotāji, iespējams, arī kādi ebreju tautības bēgļi. 1941. gada jūlijā sākumā no Rīgas Baldonē ieradās kapteinis Kārlis Voldemārs Šmits ar vietnieku virsleitinantu Arvīdu Rogu, atvedot sev līdzi pašaizsardzībnieku komandu un izveidojot Baldonē komandatūru. Pildot nacistu pavēles, Baldones komandatūras spēki 1941. gada jūlijā Abramovičas vasarnīcā, kuras teritorijā atradās arī sinagoga, izveidoja geto, kurā sadzina daļu no Baldones pagasta ebreju tautības iedzīvotājiem. Augusta sākumā komandatūras pārstāvji sinagogu nodedzināja un pēc pāris dienām, arestēja pārējos, ārpus geto dzīvojošos ebrejus. Naktī uz 7. augustu tika īstenota genocīda akcija, vairākos braucienos aizvedot un mežā, netālu no Pikstēm, noslepkavojot sievietes, bērnus un vīriešus.
Daudzus gadu desmitus par šī nozieguma apstākļu noskaidrošanu neviens neinteresējās, līdz 2013. gadā ar to sāka nodarboties Baldones novadpētnieks Juris Jeršovs, kurš daudzu gadu garumā pētīja pieejamos dokumentus, apkopoja liecinieku liecības, meklēja slepkavības vietu. Laika gaitā Jurim pievienojās palīgi – līdzīgi domājošie vēstures entuziasti, īpaši – Ojārs Andersons ar savu lielo pienesumu. Līdz beidzot, 2021. gada 13. novembrī, 80 gadus pēc nozieguma, Juris Jeršovs, piedaloties Ojāram Andersonam, Vr.aldim Bronzovam un Henrijam Kalniņam, atrada slepkavības vietu. Upuri bija noslepkavoti un aprakti kādā Pirmā pasaules kara ierakuma posmā pie Bērzupītes. Par atradumu tika informēta Baldones muzeja vadītāja un Ķekavas novada vadība, kā arī Latvijas ebreju kopienas pārstāvji.
Kopīgi tika pieņemts lēmums par atrasto upuru cieņpilnu pārapbedīšanu Baldones pilsētas kapos. Ar Ķekavas novada pašvaldības atbalstu, 2022. gada 9. un 10. jūnijā meklēšanas vienības “Leģenda” vadībā, slepkavības vietā tika veikti ekshumācijas darbi, kuru laikā no masu kapa tika izceltas 39 personu mirstīgās atliekas, kas pēc rūpīgas dokumentēšanas, ko veica Baldones muzejs, 2022. gada 30. jūnijā tika pārapbedītas Baldones pilsētas kapos.
Paralēli izveidojās Baldones holokausta pētniecības grupa – Baldones muzeja pārstāvji – Mārtiņš Kazainis, Anete Braufmane, novadpētnieki Juris Jeršovs, Ojārs Andersons un Zane Ulmane. Norit darbs apzinot arhīvu dokumentus, publikācijas periodikā, vācot un apkopojot materiālus topošajai grāmatai par Baldones ebrejiem.
Avots:
https://kultura.kekava.lv/aktualitates/holokausta-boja-gajuso-baldones-ebreju-pieminas-vietas-atklasana/ (skat. 28.08.2025.)