Piemineklis 1705. gadā kaujā kritušo zviedru karavīru atdusas vietā
Atrodas: Vilces pagasts, Jelgavas novads, netālu no ceļa P – 103, no Dobeles- Bauskas šosejas, Svētes upes kreisajā krastā, gps 56.436478, 23.528450 (Braucot no Dobeles Bauskas virzienā, pirms tilta pāri Svētes upei, sekojot brūnajai norādes zīmei, jānogriežas pa kreisi.)
Uzstādīts: 1991. gadā tika uzstādīts piemineklis 1705. gadā kritušo zviedru karavīru kapavietā. 1991. gadā, pēc ilggadēja Dobeles rajona Silaines kolhoza priekšsēdētāja, aizrautīga novadpētnieka un kultūrvēsturisko vērtību saglabātāja Kārļa Vilsona ierosmes tika atklāts piemineklis kritušo zviedru atdusas vietā. Piemiņas zīmes atklāšanas pasākumā 1991. gada 1. oktobrī piedalījās arī Zviedrijas vēstniecības pārstāvji, kuri izteica gandarījumu par to cieņu, ar kādu šeit izturoties pret karā kritušo piemiņu. Pieminekli veidojis tēlnieks Mārtiņš Zaurs. Viņš ir skaidrojis, ka to darinājis krusta formā, kas redzams no jebkuras puses un saskatāms kā krusts arī no kosmosa. Piemineklis novietots tā, lai saule nemestu ēnu uz pieminekļa uzrakstu. Uz tā latviešu un zviedru valodā rakstīts: “Šeit atdusas 1705. gada 16. jūlijā kritušie Zviedrijas armijas karavīri”.
Vēsture: Mūrmuižas kauja (zviedru: Slaget vid Gemauerthof, krievu: Битва при Гемауертгофе) notika 1705. gada 16. jūlijā Lielā Ziemeļu kara laikā Svētes upes krastos netālu no Mūrmuižas (vācu: Gemauerthof) Zemgalē starp uzbrūkošo Krievijas caristes karaspēku Borisa Šeremetjeva vadībā un aizstāvošos Zviedrijas karaspēku Kurzemes gubernatora Ādama Lēvenhaupta (Adam Ludwig Lewenhaupt) vadībā.
Zviedrijas karaspēkam (ap 7000 vīru) Kurzemes un Piltenes gubernatora Ādama Lēvenhaupta vadībā izdevās sakaut daudz lielāko krievu karaspēku (ap 20/12 000 vīru? dažādi dati). Pēc krievu dragūnu uzbrukuma Zviedrijas karaspēks sakopoja spēkus un atspieda krievus atpakaļ, līdz viņi pievakarē atkāpās uz Mežotni. Zviedri kaujā zaudēja ap 1900 karavīru, krievu zaudējumi bija daudz lielāki, jo zviedri esot ieguvuši 13 lielgabalu, 9 karogus, 400 gūstekņu un visus vezumus. Tā kā zviedru armija bija stipri cietusi un nekavējoties devusies uz Rīgu, vietējiem zemniekiem bija jāapglabā kritušie un jāaprūpē ievainotie. Kritušie tika apbedīti Svētes upes krastā pretī Mūrmuižai. 1935. gadā Latvijas valdība kopā ar zviedriem kaujas vietā uzstādīja pieminekli.
Avoti:
https://www.celvezi.lv/objekti/pieminas-vietas/piemineklis-1705-gada-kauja-krituso-zviedru-karaviru-atdusas-vieta-vilces-pagasts-jelgavas-novads/ (skat. 16.07.2025.)
https://www.visit.jelgava.lv/lv/piedzivot/kultura-un-tradicijas/vestures-pieminekli-un-pieminas-vietas/item/163-piemineklis-1705-gada-kauja-krituso-zviedru-karaviru-atdusas-vieta (skat. 16.07.2025.)
https://en.wikipedia.org/wiki/Battle_of_Gemauerthof (skat. 16.07.2025.)