Ungāru ebreju sieviešu piemiņai veltītais piemineklis

Ungāru ebreju sieviešu piemiņai veltītais piemineklis
Ungāru ebreju sieviešu piemiņai veltītais piemineklis (Foto R. Ķipurs 16.02.2020.)
Ungāru ebreju sieviešu piemiņai veltītais piemineklis
Ungāru ebreju sieviešu piemiņai veltītais piemineklis (Foto R. Ķipurs 16.02.2020.)
Ungāru ebreju sieviešu piemiņai veltītais piemineklis
Ungāru ebreju sieviešu piemiņai veltītais piemineklis (Foto R. Ķipurs 16.02.2020.)
Ungāru ebreju sieviešu piemiņai veltītais piemineklis
Ungāru ebreju sieviešu piemiņai veltītais piemineklis (Foto R. Ķipurs 16.02.2020.)

Nacistu okupācijas laikā Latvijā piespiedu darbos bojā gājušo un nogalināto ungāru ebreju sieviešu piemiņai veltītais piemineklis.

Atrodas: Vecajos Ebreju kapos (pie Ebreju, Virsaišu, Lauvas un Valērijas Seiles – agrāk Lomonosova ielas) , Līksnas iela 1, Latgales priekšpilsēta, Rīga, parka – bijušās kapsētas teritorija, gps 56.938521, 24.153535

Pieminekļa ideja: Pieminekļa kompozīcijas pamatā ir tā laika notikumu aculiecinieces un tēlnieces Valdas Malējas ģipsī veidota figurālā kompozīcija. Skulpturālo kompozīciju ar ebreju sievietēm veidojis jaunais talantīgais tēlnieks Sandis Aispurs, pieminekļa projekta autors ir arhitekts Edvīns Vecumnieks. Pieminekli granītā izgatavoja SIA „Akmens Apstrādes Centrs AKM”.

Atklāšana: 2018. gada 4. jūlijā, Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā, tika atklāts piemineklis, kas veltīts 1944. gadā, nacistu okupācijas laikā Latvijā nogalināto un bojā gājušo ungāru ebreju sieviešu piemiņai. Pieminekli Rīgas pilsētai dāvināja Ungārijas valdība Latvijas valsts simtgades gadā.
Pieminekļa atklāšanas laikā uzrunas teica Ungārijas Cilvēkresursu ministrijas valsts sekretārs Čaba Latorcai, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Holokausta izdzīvojušais vēsturnieks Dr. Marģers Vestermanis un Rīgas Domes deputāts Andris Bērziņš. Ungārijas vēstniecība Latvijā izteica pateicību visiem, kas atbalstīja upuru piemiņas saglabāšanu un pieminekļa atklāšanu.

Vēsture: 1944.gada vasarā apmēram 4000-5000 ungāru ebreju sieviešu no Ungārijas ziemeļaustrumiem, Aizkarpatijas un Transilvānijas caur Aušvicu tika deportētas uz Kaizervaldes nometni Rīgā un tālāk uz citām darba vai koncentrācijas nometnēm Dundagā, Popervālē, Spilvē, Ķurbē un citur. Smaga darba, slikto dzīvošanas apstākļu un trūcīgās pārtikas dēļ, kā arī sekojot nometņu evakuācijai pēc Sarkanās armijas ierašanās, tūkstošiem sieviešu zaudēja dzīvību. Tomēr vairāk nekā tūkstotis izdzīvoja un tika deportētas atpakaļ uz Vācijas impērijas teritoriju, lielākoties uz Štuthofu.

Skatīt:

https://www.la.lv/nezinama-pagatne-kapec-1944-gada-uz-latviju-deporteja-ungarijas-ebreju-sievietes (skat. 10.07.2025.)

https://riga.mfa.gov.hu/lva/news/lettorszag-naci-megszallasa-alatt-megoelt-vagy-elpusztult-magyar-zsido-nok-emlekere-allitott-szobor (skat. 10.07.2025.)

https://lvportals.lv/dienaskartiba/297065-riga-atklas-ungarijas-ebreju-sieviesu-pieminai-veltitu-pieminekli-2018  (skat. 10.07.2025.)

Scroll to Top