Piemiņas zīme somu jēgeru Smārdes kaujai

Piemiņas zīme somu jēgeru Smārdes kaujai
Piemiņas zīme somu jēgeru Smārdes kaujai (Foto R. Ķipurs 24.06.2025.)
Piemiņas zīme somu jēgeru Smārdes kaujai
Piemiņas zīme somu jēgeru Smārdes kaujai (Foto R. Ķipurs 24.06.2025.)
Piemiņas zīme somu jēgeru Smārdes kaujai
Piemiņas zīme somu jēgeru Smārdes kaujai (Foto R. Ķipurs 24.06.2025.)
Piemiņas zīme somu jēgeru Smārdes kaujai
Piemiņas zīme somu jēgeru Smārdes kaujai (Foto R. Ķipurs 24.06.2025.)
Piemiņas zīme somu jēgeru Smārdes kaujai
Piemiņas zīme somu jēgeru Smārdes kaujai (Foto R. Ķipurs 24.06.2025.)
Piemiņas zīme somu jēgeru Smārdes kaujai
Piemiņas zīme somu jēgeru Smārdes kaujai (Foto R. Ķipurs 24.06.2025.)
Piemiņas zīme somu jēgeru Smārdes kaujai
Piemiņas zīme somu jēgeru Smārdes kaujai (Foto R. Ķipurs 24.06.2025.)

Piemiņas zīme somu jēgeru Smārdes kaujai

Piemineklis par godu somu jēgeriem – militārajiem inženieriem.

Atrodas Autoceļa A10 malā pie Smārdes kroga stāvlaukumā, Smārdes pagasts, Tukuma novads, gps 56.912848, 23.357180

Piemiņas zīme pie Smārdes kroga atklāta 2016.gada 25.jūlijā, atzīmējot Smārdes kaujas notikuma 100.gadadienu, Somijas Aizsardzības spēki 25.jūlijā atklāja pieminekli Smārdes ciemā – vietā, kur notika kauja. Atbildīgie par pieminekļa atklāšanas sagatavošanu ir Somijas Aizsardzības spēki kopā ar Somijas vēstniecību Latvijā un Engures novada pašvaldību. Smārdes Pieminekļa projekta komiteja ir atbildīga par pieminekļa uzstādīšanu. Pasākumā piedalījās Somijas armijas goda sardze ar Jēgeru un Militāro inženieru skolas karogiem. Pasākumā arī uzstājās Somu Gvardes pūtēju orķestris un operdziedātājs Heiki Ālto. Pasākuma vadītājs bija Militāro inženieru inspektors pulkvedis Jouko Rauhala.

Pieminekļa simbolika. Pieminekļa iegravējumi zelta krāsā simbolizē Smārdes kauju, somu jēgeru militāro inženieru ieroču šķiru un somu jēgeru nozīmīgākos simbolus. Uz pulētas ovoīdu granīta virsmas ir jēgeru emblēma. Zelta jēgeru emblēmai seko saules simbols stilizētas eksplozijas formā un militāro inženieru darbarīki – cirvis un cirtnis. Zem emblēmām iegravēts kaujas vietas nosaukums un datums – gada skaitlis 1916 ir sadalīts divās daļās, kurām pa vidu ir datums 25 un septītais mēnesis romiešu cipariem VII.

Stilizēta saule simbolizē arī somu jēgeru galveno mērķi – nodrošināt Somijas neatkarības ausmu.

Pieminekļa īpašais akmens. Smārdes kaujas piemineklis ir veidots no unikāla somu ovoīdu granīta, kam piemīt lodveida raksts. Granīts ir iegūts un apstrādāts Somijā, Savitaipalē, darbu ir veikuši  akmenskaltuves Sorvikivi Oy meistari. Piemineklis ir 4,2 m augsts un aptuveni 5 tonnas smags.
Smārdes pieminekļa granīts sastāv no lielām gaiši pelēkām ahāta izskata bumbām, starp kurām ir matrikss. Galvenie minerāli granīta sastāvā ir laukšpats, plagioklāzi un kvarcs, kā arī tumši brūnais biotīts. Nelielā daudzumā šādā granīta ir arī fluorīts, muskovīts, titanīts un cirkonijs.

Pasaulē ir zināmas apmēram 180 ovoīdu granīta ieguves vietas, no kurām apmēram 100 atrodas tieši Somijā. Daļa no šīm atradnēm ir aizsargājama, jo šie granīti ir unikāli. Un tikai daļā no šīm vietām granīts tiek iegūts nelielā daudzumā.

Ovoīdu granīts ir radies sacietējot lavai, valdot īpašiem tam labvēlīgiem apstākļiem. Tomēr, attiecībā uz šī granīta rašanos,  geologiem vēl nav viss skaidrs. Šo granītu retums un skaistums padara tos īpašus.

Vēsture:

Laukā, kas atrodas iepretim Smardes krogam, 1916.gada 25.jūlijā notika Smārdes kauja, kurā somu jēgeru militāro inženieru rota (ap 200 karavīru), kas ietilpa Prūsijas 27. karaliskā jēgeru bataljona sastāvā, cīnījās kopā ar vācu karavīriem no 1. rezerves jēgeru bataljona, lai atspiestu atpakaļ Krievijas karaspēka priekšējo līniju.

Somu jēgeri bija Vācijas armijas vienība, kas izveidota 1. pasaules karā. Tā sastāvēja galvenokārt no Krievijas impērijas, Somijas teritorijas izbraukušiem nacionāli noskaņotiem somu brīvprātīgajiem. Smārdes kauja bija viena no somu jēgeru nozīmīgākajām uzbrukuma kaujām, kur tika izmantota tam laikam jauna taktika.

Šī bija pirmā somu jēgeru uzbrukuma kauja. Uzbrukuma mērķis bija iznīcināt Krievijas karaspēka priekšējās pozīcijas. Uzbrukums izdevās, un somu militārie inženieri no saviem vācu komandieriem saņēma atzinību par drosmi kaujas laukā.

Katru gadu 25. jūlijā Somijas armijas inženieru korpuss atzīmē “Smārdes dienu”. Šajā dienā tiek pieminēti militārie inženieri, kuri piedalījās Smārdes kaujā un vēlāk veidoja neatkarīgās Somijas armijas kodolu.

Mēnesi pēc šī notikuma, Krievijas armija uzbruka Vācijas armijai pie Smārdes. Latviešu kaujas vienības veica Smārdes apkārtnes izlūkošanu, pāri purvam izbūvēja apgādes ceļu “Latviešu ceļš” un piedalījās cīņās. Kaujās krita ap 300 latviešu cīnītāju. Līdzīgi kā somu jēgeri Vācijas armijā, tā latviešu strēlnieki Krievijas armijā bija savu nacionālo valstu un armiju pamatlicēji.

Avoti:

https://www.visittukums.lv/lv/Ko-skatit/Militarais-mantojums/Pieminas-zime-somu-jegeru-Smardes-kaujai (Skat. 05.07.2025.)

https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/442?0&a=od (Skat. 05.07.2025.)

„Museo Militaria” oficiālā mājaslapa. https://www.museomilitaria.fi/smardes-kauja (Skat. 05.07.2025.)

https://www.museomilitaria.fi/schmarden-lv (Skat. 05.07.2025.)

Hartmanis, J. Latviešu strēlnieki kaujā pie Smārdes. http://latviesustrelniekusaraksts.lv/Kaujas_darbiba/Book_5.html (Skat. 05.07.2025.)

https://www.la.lv/smarde-atklas-pieminekli-somu-jegeriem-sagaida-simtiem-viesu (Skat. 05.07.2025.)

Scroll to Top