Grāfam Leonam Plāteram veltītā piemiņas plāksne Daugavpils cietoksnī
Atrodas: Grāfam Leonam Plāteram veltītā piemiņas plāksne, Nikolaja iela 1, Daugavpils, gps 55.883290, 26.498378
Atklāts: 2013. gada 9. jūnijā Daugavpils cietoksnī tika atklāta Leonam Plāteram veltīta piemiņas plāksne. Pasākumā piedalījās Latvijas prezidents Andris Bērziņš un Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis.
Uzralksti uz piemiņas plāksnēm, augšējā:
- gada 8. jūnijā ar nāvi sodītajam
grāfam Leonam Broelam – Plāteram
un Janvāra sacelšanās varoņiem
Inflantijā
Apakšējā:
Piemiņas plāksne janvāra sacelšanās 150. gadadienā atklāja Polijas Republikas prezidents un Latvijas valsts presidents
- gada jūnijā Polijas Republikas vēstniecība Latvija
Teksti latviešu, angļu un poļu valodās.
Vēsture: Polijas janvāra sacelšanās, reizēm dēvēta arī par “poļu dumpi” sākas 1863. gada janvāra beigās. Šī ir lielākā un pirms 1905. gada notikumiem pēdējā poļu sacelšanās pret Krievijas impērijas varu, taču nav pirmā. 1863. g. 22. janvāra Pagaidu Nacionālās valdības manifests pasludināja sacelšanās sākumu, mudinot uz cīņu pret iebrucējiem. Visi bijušās Žečpospolitas pilsoņi manifestā tika atzīti par brīviem un vienlīdzīgiem, bet zemniekiem tas piešķīra īpašumā zemi. Sacelšanās nolūks bija atgūt zaudēto valstiskumu. Sacelšanās ilga divus gadus un skāra arī mūsdienu Lietuvas, Latvijas, Baltkrievijas un Ukrainas teritoriju. Latgalē lokālas sadursmes notika Krāslavas apkaimē, tomēr vietējiem latviešu un krievu zemniekiem bija svešas nemiernieku idejas. Dumpiniekus Latgalē pārstāvēja poļu aristokrātija, tostarp Plāteru dzimta, un inteliģences aprindas. Cara administrācija to veikli izmantoja, kūdot zemniekus pret poļu muižniekiem. Tādā ceļā, piemēram, tika izraisīts dumpis un nodedzināta Buiņicku dzimtai piederošā Dagdas muiža.
Daugavpils cietoksnis ir apspiestā poļu dumpja (1863.g.) dalībnieku ieslodzīšanas vieta, kurā sacelšanās vadītājam Leonam Plāteram piesprieda nāvessodu. Daugavpilī dzīvojošie poļu nemiernieki plānoja ieņemt cietoksni un nostiprināties tajā. Bet šis plāns bija nepārdomāts: cietoksnis bija labi nostiprināts ar lielu garnizonu, kura arsenāls tika papildināts ar 258 lielgabaliem (pavisam kopā 539 lielgabali) un bija neieņemams.
1863.g. 11. aprīlī no Dinaburgas uz Disnu tika nosūtīts transports ar ieroču kravu (398 šautenes, 9 pistoles un 22 zobeni), kuru apsargāja 8 karavīri. Vakarā Krāslavas tuvumā transportam uzbruka Leona Plātera vadītā poļu nemiernieku vienība, kura, sagrābusi daļu no ieročiem, bet pārējos iznīcinājusi, devās Višķu virzienā. Leons Plāters(1836—1863) 1863. gada 13. maijā Leons ar pieciem bruņotiem muižas kalpiem (kalpu Zablocki, kučieri Janu Bansu, stārastu Citoviču, šļahtiču Niececki un Antoniju) devās uz noteikto vietu un gaidīja transportu, kas no Daugavpils pa pasta traktu virzījās caur Krāslavu. Vēlāk ziņojumā bija teikts, ka Baltiņu mežā bija 50 bruņoti vīri. Uzbrukumā krita daži karavīri, daži tika ievainoti, bet vienam virsniekam izdevās aizbēgt uz Krāslavu.
Nemierniekiem pakaļ dzinās Grenadieru artilērijas brigāde, kura ar vietējo zemnieku palīdzību Skaistas muižā uzgāja daļu ieroču. Par piedalīšanos ieroču transporta aplaupīšanā tika arestēti arī muižnieki – brāļi grāfi Jevģēnijs un Mihails Plāteri. Par šo notikumu toreiz rakstīja avīzes Polijā, Anglijā un Francijā. Poļu nemieri norisinājās daudzos Vitebskas guberņas apriņķos un tika nežēlīgi apspiesti.
21.aprīlī cietoksnī tika izveidota Izmeklēšanas komisija, kuru vadīja Vitebskas guberņas Karaspēka priekšnieks ģenerālleitnants Dlotovskis. Arestanti tika nodoti kara tiesai, un tās spriedumi tika izpildīti turpat uz vietas. Leonam Plāteram piespieda nāvessodu – nošaujot. Viņa īpašumi tika konfiscēti, bet par viņa vadītās vienības nodarītajiem zaudējumiem – uzlikta kontribūcija divkāršā apmērā. Četriem L. Plātera vienības dalībniekiem tika piespriesti četri gadi katorgā, diviem viņa brāļiem – cietumsods. Cietumā viņi atradās 20 nedēļas un tika atbrīvoti pierādījumu trūkuma dēļ. Savukārt Leons Plāters 1863. g. 9.jūnijā plkst. 11:00 (citos avotos – 26. vai 27.maijā) tika nošauts smiltājā aiz cietokšņa netālu no Rīgas – Dinaburgas dzelzceļa uzbēruma.
Pēc sacelšanās sakāves (cīņas norisinājās no 1863. gada janvāra līdz 1864. gada rudenim) cariskās varas iestādes izvērsa radikālas represijas.
Vairāki desmiti tūkstošu sacelšanās dalībnieku un konspirācijā iesaistīto tika izsūtīti uz Krievijas iekšieni (pārsvarā uz Sibīriju), notika masveida aresti un publiskas eksekūcijas, tika konfiscēti īpašumi, norisinājās izglītības rusifikācija un tika izvērsta katoļu baznīcas vajāšana.
Konspiratīvā darbība notika arī bijušajā poļu Inflantijas teritorijā. Galvenie nacionālās sacelšanās sagatavošanas centri atradās Antonija Rika [Antoni Ryk] īpašumā Marienhauzā (Viļakā), kur norisinājās pirmssacelšanās apspriedes, un Staņislava Mola [Stanisław Mohl] mājās Višķos.
Viena no tā laika traģiskākajām personībām bija Leons Broels – Plāters, kas mēģinot pasargāt īsto uzbrukuma cariskās armijas vienībai komandieri, paņēma vainu uz sevi, un tika sodīts ar nāvi Daugavpils cietoksnī.
Leona Plātera traģiskā personība tika plaši izmantota literārā daiļradē. Viņš ir kļuvis par vecākās māsas – Ludvikas Plāteres – sarakstītās drāmas varoni (“Drāma bez nosaukuma”, 1875).
Savukārt Jānis Rainis jaunā Leona nāvi apdzied dzejolī “Svētdiena un grāfs Plāters” (no krājuma “Saules gadi”). Varonīgā dumpinieka tēls ir dziļi iegājis arī tautas apziņā, viņam par godu tika sacerēta “Latviešu dziesma par Leona Plātera nošaušanu” (izdota Rīgā 1871. gadā). Dēla atcerei varoņa māte Antoņina Plātere uzstādīja krustu Kazanovas muižā, kurā līdz savai traģiskajai nāvei dzīvoja Leons. Šis krusts nosaukts par “Dēla krustu” nostāvēja vairāk kā 100 gadus, bet XX gadsimta 60. gados krita par jaunā Krāslavas – Kombuļu ceļa celtniecības upuri. Taču atmiņas par krustu bija saglabājušās, un 1998. gadā pēc vietējās sabiedrības iniciatīvas krusts tika atjaunots, un līdz šai dienai dzīvo vietējo iedzīvotāju atmiņā kā “Dēla krusts”.
Patiesībā Janvāra sacelšanās laikā Inflantijas teritorijā kara darbība praktiski nenotika, izņemot minēto sadursmi pie Krāslavas, taču sekas priekš poļu tautības iedzīvotājiem bija tikpat traģiskas, kā pārējā bijušās Žečpospolitas teritorijā. Par savu patriotisko nostāju inflantiešiem nācās samaksāt ar nāves sodiem, īpašumu konfiskāciju, kontribūciju, izsūtīšanu uz Sibīriju.
Lai paglābtos no represijām, tūkstošiem poļu ģimeņu nācās pamest savas dzimtās vietas. Šādā veidā Rīgā nokļuva, piemēram, Itas Kozakevičas vecvectēvs, kas arī bija 1863. gada sacelšanās dalībnieks.
Avoti:
https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/leonam-plateram-veltita-pieminas-plaksne-daugavpils-cietoksni/ (skat. 23.06.2025.)
https://www.travelnews.lv/index_19022009.php?m_id=18405&i_id=5&pub_id=77133&Daugavpils-cietoksni-atzimes-Inflantijas-polu-1863-gada-Janvara-sacelsanos (skat. 23.06.2025.)
https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/siis-dienas-aciim/polu-dumpis–lielaka-sacelsanas-pret-krievijas-imperiju-19.-gads.a99774/ (skat. 23.06.2025.)