Piemiņas plāksne somu jēgeriem Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē

Piemiņas plāksne somu jēgeriem Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē
Piemiņas izstāde pr somu jēgeriem Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē (Foto R. Ķipurs 06.10.2024.)
Piemiņas plāksne somu jēgeriem Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē
Piemiņas izstāde pr somu jēgeriem Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē (Foto R. Ķipurs 06.10.2024.)
Piemiņas plāksne somu jēgeriem Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē
Piemiņas plāksne somu jēgeriem Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē (Foto R. Ķipurs 06.10.2024.)
Piemiņas plāksne somu jēgeriem Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē
Piemiņas plāksne somu jēgeriem Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē (Foto R. Ķipurs 06.10.2024.)
Piemiņas plāksne somu jēgeriem Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē
Piemiņas plāksne somu jēgeriem Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē (Foto R. Ķipurs 06.10.2024.)

Piemiņas plāksne somu jēgeriem Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē

Atrodas: Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē, Lielā ielā 9, Liepāja, Latvija, gps 56.509800, 21.013400

Atklāta: 1997. gadā Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcā tika atklāta piemiņas plāksne, kas veltīta jēgeru zvērestam 1918. gada 13. februārī.

Vēsture:

Somu jēgeri bija no Somijas izbraukušajiem brīvprātīgajiem izveidota Vācijas impērijas karaspēka vienība, kas ar nosaukumu 27. Karaliskais Prūsijas jēgeru batajons 1916. -1917. gadā piedalījās Pirmā pasaules kara kaujās Austrumu frontē Latvijas teritorijā.

Pirmā pasaules kara laikā Somijas lielkņaziste atradās Krievijas impērijas sastāvā un daudzi somi vēlējās Vācijas uzvaru karā, lai veicinātu neatkarīgas valsts izveidi. 1914. gada 20. novembrī Helsinkos dibināja Somijas neatkarības kustību, kas plānoja veidot arī neatkarīgās valsts bruņotos spēkus. Kad 1915. gada janvārī Vācijas valdība apstiprināja gatavību apmācīt somus, sākās brīvprātīgo vērvēšana un līdz 1916. gada pavasarim Vācijā atradās gandrīz 2000 karavīru, kurus nosauca par 27. Karalisko Prūsijas jēgeru bataljonu. Somu jēgeru apmācības notika Lokštedas nometnē (Vācijā). Apmācība sākās 1915. gada 25. februārī Lokštedā, netālu no Hamburgas, un bija maskēta kā skautu kurss. 1915. gada septembrī kursu paplašināja līdz vesela bataljona apmācībai. Militāro apmācību Lokštedā pavisam izgāja 1900 somi.1916. gadā bija nosūtīti uz militārām mācībām Latvijas teritorijā. Bataljons piedalījās kaujās starp Misas upi un Rīgas jūras līci. Apmēram gadu bataljons atradās mācībās aiz frontes līnijas Liepājā.

No 1916. gada jūnija bataljons atradās Rīgas frontē, No 1916. gada 12. jūnija līdz 24. augustam tas apguva kaujas pieredzi Vācijas 8. armijas Jelgavas grupas (Gruppe Mittau) sastāvā Austrumu frontes iecirknī netālu no Pēterniekiem pie Misas upes. Vēlāk tajā pašā gadā bataljonu majora M. Baijera vadībā pārvietoja uz Rīgas līča krastu pie Klapkalnciema. Šeit no 1916. gada 27. augusta līdz 13. decembrim somi bija atbildīgi par Vācijas Austrumu frontes vistālāko sektoru ziemeļos. Somu jēgeru kauju pozīciju paliekas vēl tagad var atrast Rīgas līča kāpās netālu no Dumbes ciema (skatīt karti). Laiku pa laikam somu bataljons atradās mācībās vai rezervē Tukumā, bet 1917. gada ziemā bataljons cīnījās Ziemassvētku kaujās pie Lielupes.

Pēc ziemas kaujām 27. Karalisko prūšu rezerves bataljonu 1917. gada 25. martā pārvietoja uz Liepāju, kur tas uzturējās līdz pat 1918. gada februārim. Tolaik bataljona sastāvā bija aptuveni 1400 karavīru. Liepājā somus izvietoja vecajās krievu armijas kazarmās Dārza ielā un ēkās, kur tagad atrodas Liepājas 10. vidusskola un Mākslas vidusskola. Daļa virsnieku dzīvoja arī viesnīcā “Kronštat” un pilsētnieku mājās. Mācības notika Liepājas poligonā, šautuvēs, nocietinājumos un Karostā, katru ierindnieku centās sagatavot par apakšvirsnieku. Viņiem mācīja, kā veikt iznīcināšanas, sabotāžas un partizānu operācijas, gatavoja arī par motociklistiem un sakarniekiem, automašīnu un motorlaivu vadītājiem.

Pēc Februāra revolūcijas sākās Krievijas impērijas sabrukšana un 1917. gada 6. decembrī Somijas parlaments pasludināja valsts neatkarību.

1918. gada 13. februārī bataljons zvērēja uzticību Somijai Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcā. Svētās Trīsvienības baznīcā iesvētītais bataljona karogs kļuva par pirmo neatkarīgās Somijas karogu. 1918. gada 15. februārī bataljons ar kuģiem devās no Liepājas ostas, lai atgrieztos dzimtenē Vasas ostā un piedalītos Somijas pilsoņu karā pret sarkanajiem, kas 1918. gada 27. janvārī bija veikuši valsts apvērsumu. Labi apmācītie un kaujas pieredzi ieguvušie jēgeri veidoja Somijas valsts armijas kodolu. Pēc Somijas atbrīvošanas kara 600 jēgeri palika dienēt tikko izveidotajā Somijas armijā. Jēgeru uzdevums bija Somijas aizsardzības spēku izveidošana, apmācība un ekipēšana. Arī Somijas aizsardzības spēku komandieris 33 gadu laikā bija jēgers. Liela daļa kļuva komandieriem Otrā pasaules kara laikā.

Avoti:

https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/504?0&a=od (skat. 22.06.2025.)

 liepaja.travel/darit-un-redzet/sv-trisvienibas-katedrale (skat. 22.06.2025.)

https://www.arhivi.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-nacionalais-arhivs-atklaja-izstadi-somu-jegeri-latvija-liepajas-universitate?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F (skat. 22.06.2025.)

https://finlandabroad.fi/web/lva/diplomatisko-attiecibu-vesture (skat. 22.06.2025.)

https://www.karamuzejs.lv/lkm/latvijas-kara-muzeja-ir-apskatama-izstade-somu-jegeri-latvija (skat. 22.06.2025.)

https://www.liepajniekiem.lv/zinas/kulturvide/uzticigi-karogam-un-somijas-likumigajai-valdibai/#google_vignette (skat. 22.06.2025.)

Scroll to Top