Atrodas: Limbažu novads, Limbaži, Jūras iela 56, pilsētas kapsēta (ieejot kapos no kapličas puses jāiet pa centrālo ceļu pa labi), gps 57.508670, 24.694888
Baumaņu Kārlis: Pirmais latviešu tautības profesionālas oriģinālmūzikas komponists. Dziesmas “Dievs, svētī Latviju” – sākumā tautas himnas, vēlāk Latvijas valsts himnas – vārdu un mūzikas autors. Jaunlatviešu sabiedriskās kustības darbinieks un viens no nacionālās atmodas ievadītājiem, spilgts publicists – aizstāvējis latviešu tautas godu un tiesības, izceldams nacionālās īpatnības.
Piemineklis: tēlnieks Gustavs Šķilters.. Atklāšana notika 15 gadus pēc komponista nāves.
Pieminekļa vēsture: Pirmoreiz ideja, ka nepieciešams mākslinieciski augstvērtīgs piemineklis Baumaņu Kārļa atdusas vietā, dzima Limbažu Saviesīgajā biedrībā gadu pēc viņa nāves. Valdes loceklis O. Rīmanis ierosināja vākt šim nolūkam līdzekļus un no biedrības kases ziedot 100 rubļu. Vispirms izveidoja pieminekļa komiteju, tajā tika iekļauts arī vēlākais zinātnieks un padomju valstsvīrs Augusts Kirhenšteins. Tika nolemts arī aicināt tautu ar savu artavu piedalīties pieminekļa celtniecībā. 1907. gada 5. decembra sēdē savukārt nospriests, ka konkrēti rīkoties varēs, kad būs savākts 1500 rubļu. Līdz tam bija iegūti aptuveni 556 rubļi. Kad 1913. gada 4. martā komitejas ziedojumu kasē bija 1415,94 rbļ., nolēma darbus sākt. Veidot pieminekli bija atsaucies tikai tēlnieks Gustavs Šķilters, iesūtīdams divas skices. Komitejai iepatikās skice, kurā latvju tauta – tautietes figūrā – pasniedz Baumaņu Kārlim, kura fotogrāfiju viņa tura, laurus – rozes, un tā 5. jūnijā nolēma, ka piemineklis jāceļ pēc tās. Decembrī no Somijas ar kuģi pienāca pieminekļa granītā izkaltās daļas. Pa ziemu tās atgādāja Limbažos, un G. Šķilters tika aicināts atsūtīt arī bareljefu, jo pieminekli atklāt gribēja 1915. gada 24. maijā.
Diemžēl to nācās atlikt, jo mākslinieks nebija paspējis pieminekļa plāksnes vara lējumu pagatavot. Kamēr šo darbu paveica, pienāca Pirmais pasaules karš. Pieminekļa plāksni ieraka biedrības nama pagrabā, lai pasargātu no iespējamās rekvizīcijas, bet granīta daļas, iesaiņotas kastēs, palika ēkas pagalmā. Darbi atjaunojās tikai 1920. gadā, kad komiteja uzdeva būvuzņēmējam P. Bindem pieminekļa uzstādīšanu. Tā atklāšanas programmu lūdza sagatavot A. Šīdam un J. Epermanim. A. Šīds pēc profesora J. Vītola padoma vērsās Izglītības ministrijas Mūzikas nodaļā ar lūgumu ņemt Baumaņu Kārļa pieminekļa uzstādīšanu un atklāšanu savās rokās un samaksāt Limbažu Saviesīgajai biedrībai par līdz šim paveikto. Arī nodrukāt atklāšanas svinībās dziedamo J. Vītola aranžēto un komponēto dziesmu notis, tāpat izdot krājumu ar Baumaņu Kārļa kompozīcijām. Mūzikas nodaļa no pieminekļa uzstādīšanas un atklāšanas pārņemšanas atteicās, bet svinībām domātās notis nodrukāja.
Atklāšana: 1920.gada 10.oktobrī – pieminekļa atklāšana Baumaņu Kārlim Limbažu pilsētas kapos. Pieminekļa atklāšanas svinību programmā visas dienas garumā ietilpa: svinīgs dievkalpojums baznīcā; svētku gājiens no tirgus laukuma uz kapsētu; pieminekļa atklāšana ar garīgu aktu, runām, kora dziesmām; svētku mielasts; garīgs koncerts baznīcā, piedaloties nacionālās operas māksliniekiem (Aleksandra Vītola, Pauls Sakss, Alberts Bērziņš, Alfrēds Kalniņš, četri kori dziedāja Jāzepa Vītola speciāli šim gadījumam komponēto dziesmu ar Luda Bērziņa tekstu „Tautas himnas autora piemiņai”); laicīgs koncerts saviesīgā biedrībā un „saviesīgā sadzīve”. Kā goda viesi svinībās aicināti: prezidents J.Čakste, ministru prezidents K.Ulmanis, dzejnieki Aspazija un Rainis, profesori J.Vītols un A.Kalniņš, Baumaņa jaunkundze, mācītājs Opss, direktors L.Bērziņš, diriģenti u.c. Skanēja valsts himna un kori nodziedāja Baumaņu Kārļa dziesmas Tēvijai un Nevis slinkojot un pūstot. Presē („Jaunākās Ziņas”, 1920.g., Nr. 233.) aprakstīts, ka pilsēta viļņojusi svētku sajūsmā, visur plīvojuši nacionālie karogi, pulcējušies ļaužu pūļi, kā arī sniegts detalizēts svinību apraksts. Pēc svētku mielasta baznīcā notika garīgās mūzikas, bet Saviesīgajā biedrībā – laicīgās mūzikas koncerts. Apsveikuma telegrammu bija atsūtījis Ministru prezidents Kārlis Ulmanis. 20. oktobrī pieminekļa komitejas locekļi kopā ar revidentiem sanāca savā pēdējā sēdē, kurā caurskatīja ieņēmumus un izdevumus. Atlikumu – 1303,85 rbļ. – nolēma izlietot pieminekļa un kapa kopšanai. No 1934. gada to uzņēmās Saviesīgā biedrība, apsolot ap kapu iestādīt dzīvžogu.
Anna Brigadere
Trīs vārdi
Vēl bēdas tautu sēja,
Vēl migla bij un tvans,
Kad sirdīs ieskanēja
Kā pavasara zvans.
Trīs vārdi, kas to trauca
No kapa augšā celt,
Pret jaunu laiku sauca
Augt, ticēt, cerēt, zelt.
Tik tautas priekšā gāja
Kā ceļa vedējs drošs,
Tie varoņkrūtis klāja
Kā uguns vairogs spožs.
Kā tautu tagad ģiedam,
Kur bij tik es un tu,
Kad vienā elpā dziedam:
Dievs, svētī Latviju!
Avoti:
https://zudusilatvija.lv/objects/object/18621/ (skat. 02.05.2025.)
https://www.visitlimbazi.lv/lv/pieminekli-celtnes?1307700296 (skat. 02.05.2025.)
https://enciklopedija.lv/skirklis/30422-Bauma%C5%86u-K%C4%81rlis (skat. 02.05.2025.)
https://www.limbazubiblioteka.lv/files/editor/bk_personiba.pdf (skat. 02.05.2025.)
https://www.auseklis.lv/projekti/2017/baumanu-karla-mantojums/cetri-pieminas-apliecinajumi-baumanu-karlim (skat. 02.05.2025.)