Mores pagasta “Peļņos” piemiņas zīme latviešu strēlniekiem
Atrodas: Mores pagasts, Siguldas novads, Mores pagasta “Peļņos”, Mālpils-Nītaures lielceļa krustojumā pie pagrieziena uz Mori, gps 57.036860, 25.057129
Uzstādīta vietā, kur 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks 1917. gada 18. septembrī apturēja ķeizariskās Vācijas 8. armijas uzbrukumu Nītaures virzienā un 2. latviešu strēlnieku brigāde pārgāja pretuzbrukumā, atsviežot vācu karaspēku līdz Mālpilij. Tā faktiski bija pēdējā latviešu strēlnieku kauja Pirmajā pasaules karā.
Piemiņas zīme atklāta 2017. gada 16. septembrī. To no Balvu novadā atrasta laukakmens izgatavojis uzņēmums “Tako akmens”. Pie rupji apstrādātā nošķeltā granīta bluķa piestiprināta trapecveida melna granīta plāksne, kurā iekalts teksts:
12. – 18.09.1917.
5. Zemgales un 6. Tukuma
latviešu strēlnieku pulki
pie “Peļņu” mājām
sakāva ķeizariskās Vācijas karaspēku.
16.09.2017.
LSA
Jelgavas,
Tukuma,
Siguldas pašvaldības.
Piemiņas akmens uzstādīts pēc Latviešu Strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas valdes iniciatīvas par ziedojumos savāktiem līdzekļiem. To finansiāli atbalstījušas arī Siguldas novada, kā arī Jelgavas pilsētas un Tukuma novada pašvaldības. Zemi piemiņas vietas izveidei dāvinājis “Peļņu” saimniecības īpašnieks Artūrs Roberts Melbārdis.
Piemiņas zīmes transportēšanu no Balviem un tās uzstādīšanu veica SIA “Liepas Z”, “ZelTrans” un Akciju sabiedrība “Siguldas Būvmeistars”.
Vēsture: Kad 1917. gada septembra sākumā vācu karaspēka rokās krita Rīga un 2. latviešu strēlnieku brigāde Mazās Juglas kaujās paglāba no ielenkuma Krievijas 12. armiju, 5. Zemgales un 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulki tika novietoti atpūtā Nītaures apkārtnē. Taču vācu uzbrukums, lai sagrautu 12. armiju, turpinājās. Tā kā latvieši bija nosūtīti atpūtā, aizsardzības līnijas priekšpozīcijās atradās krievu daļas, kas negribēja karot, un, kad Mālpilij tuvojās vācieši, viņi pozīcijas atstāja. Tāpēc krievu 12. armijas komandierim nekas citas neatlika, kā 12. septembrī vāciešiem pretī sūtīt latviešu 6. Tukuma pulku, pēc tam pulkveža Jukuma Vācieša komandēto 5. Zemgales pulku. Vissmagāk strēlniekiem klājās pie Uzpiļu, Gravas Peļņu, Katanu un Kalnciemu mājām, jo vācieši bija ieņēmuši pozīcijas Peļņu kalnā un iekārtojuši ložmetēju ligzdas mūra ēkās. Kaujas beidzās 18. septembrī, kad vāciešu uzbrukums tika atsists un tie tika aizdzīti līdz Mālpilij. Taču, pirms tas notika, te bijušas arī durkļu cīņas strēlnieku ierakumos.
Avoti:
https://karavirukapi.blogspot.com/2021/06/mores-pagasta-pelnos-pieminas-zime.html (skat. 22.03.2025.)
https://tourism.sigulda.lv/objects/pelnu-kaujas-pieminas-zime/?lang=lv (skat. 22.03.2025.)
http://m.aprinkis.lv/sabiedriba/dzive-un-ticiba/item/39848-more-bus-pieminas-zime-latviesu-strelnieku-kaujai (skat. 22.03.2025.)