1915 – 1917 Vācijas un Krievijas karavīru brāļu kapi “Šmīziņkrogs”
Atrodās: Ūlupji, Ropažu pagasts, Ropažu novads, Gps 56.941388, 24.376145 Pie bij. Šmīziņkroga, 200 m DA no Rīgas–Lubānas šosejas pa Ūlupju ceļu, M. Juglas pietekas Ķivuļurgas krastā (tag. Juglas mežniecība, Ieleju m.)
Vēsture: Kauja pie Mazās Juglas bija Krievijas Republikas 12. armijas aizsardzības kauja Pirmā pasaules kara laikā gar otro Rīgas frontes aizsardzības līniju ar mērķi neļaut Daugavu forsējušajai Vācijas 8. armijai apmēram 30 000 vīru sastāvā aplenkt ap Rīgu esošās Krievijas Impērijas karaspēka daļas. Kauja notika 1917. gada 1. un 2. septembrī Mazās Juglas upes krastos tagadējā Ogres novada teritorijā un tajā piedalījās ap 6 000 2. latviešu strēlnieku brigādes karavīru. 2. septembrī 21:20 Latviešu brigādes 8. pulks pēc sīvas kaujas atkāpās uz līniju „Tiuļi” – Šmīziņkrogs. Krievijas 12. armijas vienības, zaudējot tikai apmēram 10% no sava kaujas sastāva, 1. un 2. septembrī paspēja izkļūt no Rīgas “maisa” un atkāpties uz Cēsu pozīcijām.
Brāļu kapi: 1. PK Brāļu kapi, kuros atsevišķi apglabāti 100 vācu un 116* (citur 120) nezināmi krievu karavīri no 14. Sib. str. pulka, kas krituši 1917. 2. – 3. IX. Uz vācu karavīru kapu kopas 1925. gadā uzcelts granīta piemineklis ar tekstu:
EHRENFRIEDHOF – SCHMIESING
1914 – 1918
HIER RUHEN 100 DEUTSCHE HELDEN
BAYR. INF. REG. 4. U. 23
PRUSS. INF. REG. 131
SIE ALLE STARBEN..
1925.
Kapu kopas malās novietotas 15 betona plāksnes ar kritušo vārdiem, karaspēka daļu norādēm un krišanas datumu. Uz dažām no tām parādās karaspēka daļas, kuras nav minētas piemineklī, – piem. BAYR. J. R. 25, INF. R. 17.
Turpat vācu kapiem priekšā, nedaudz uz ceļa pusi, atrodas otra gara kapu kopa, kurā apglabāti kritušie krievu armijas karavīri, kurus pēc kaujas aprakuši vācieši. Uz kapa vēl 1925. gadā stāvējis viņu likts krusts ar uzrakstu:
HIER RUHEN 116 RUSS. SOLDATEN, gef. 3. 9. 17.
Blakus divos atsevišķos kapos bija apbedīti 7 virsnieki. Vienu no tiem, kurā starp 4 virsniekiem bija apbedīts arī 2. Rīgas latv. str. pulka ložmetēju komandas leitnants Indriķis Kalniņš, 1918. g. vasarā ar vācu okupācijas varasiestāžu piekrišanu tā piederīgie atraka un iezārkoja mirstīgās atliekas, kā arī uzstādīja nelielu granīta pieminekli.
Pēc ģen. M. Peniķa (1917. 3. IX vadīja kauju Šmīziņkroga rajonā) un 2. Rīgas latv. str. p. sakaru pr-ka kapteiņa Elksnīša paskaidrojumiem, Šmīziņkroga rajonā, nonākot ienaidnieka artilērijas ugunī, krituši vairāki 2. Rīgas pulka strēlnieki un virsnieki no 7. rotas līdz ar rotas k-ri kapteini (poručiku) Ulmani, kurš kritis tieši tagadējo kapu rajonā. Štabkapitans Antons Spolītis 1917. 4. IX dabūjis nāvīgu ievainojumu no granātas šķembeles, miris netālajā mežā, ceļa krustojumā, ZA no Šmīziņkroga. Pēdējo divu mirstīgās atliekas tika apglabātas kopējā kapā ceļa pusē zem vācu liktā uzraksta: “4 UNBEK. RUSS. OFFIZIERE.” Ar viņiem kopā apglabāja arī leitn. Kalniņu un kādu latvju virsnieku Liepiņu no 14. Sib. strēln. pulka. Minētie virsnieki tika atšifrēti 1918. VI kapu atrakšanas laikā, piedaloties leitn. Kalniņa tēva māsai un kādam vācu leitnantam ar kapu grāmatu.
1925. 19. V notika Ulmaņa, Spolīša un Kalniņa (1920. g. Kalniņu un Ulmani apbalvoja ar LKO) pārapbedīšana Rīgas Brāļu kapos.
Veco strēlnieku atmiņās minēts, ka pie Šmīziņkroga apglabāts ne tikai 7. rotas k-ris Kārlis ? (Alfrēds – J.L.) Ulmanis, bet arī četri 2. Rīgas latv. strēln. pulka karavīri: Rieksts Eduards Pētera d., Sēja Vilis Kārļa d., Tuls Jānis Miķeļa d. un Vēbers Jānis Augusta d. Vēlāk šeit atvesti un atsevišķā kapā turpat līdzās apglabāti divi nezināmi karavīri, kuri, pēc vietējo iedzīvotāju ziņām, izrakti kaut kur apkārtnē no ceļmalas. (Visdrīzāk tie varētu būt 250 soļus A no Šmīziņkroga, mežmalā pie ceļa, 1916. IV apglabātie 9. Sib. strēln. p. karavīri, viens no kuriem bija 15. rotas strēlnieks Gustavs Paumans.) Blakus kareivju kapiem apglabāta arī kāda kara laikā mirusi vietējā sieviete un viens Kurzemes bēgļu bērns.
60. gados pie krievu armijas karavīru kapu kopas uzlikta granīta plāksne (36x60x4 cm) uz mūrēta balto ķieģeļu pamata ar tekstu krievu valodā:
ЗДЕСЬ ПОКОЯТСЯ 116 РУССКИХ СОЛДАТ И 4 ОФИЦЕРА
ПОГИБШИХ В I МИРОВУЮ ВОЙНУ 1914 – 1918.
Šeit pat bija apbedīti 1919. 1. VII cīņās ar Landesvēru un Dzelzsdivīziju kritušie 8 igauņu karavīri no 6. pulka, kurus 1919. g. rudenī izraka un aizveda uz dzimteni. 3 koka krusti ar uzvārdiem vēl bijuši saglabājušies 1925. gadā.
Kapus labiekārtoja 2007.g. Ziemeļreinas – Vestfāles jauniešu nometnes (Jugendlager) dalībnieki.
LVVA, 1474. f., 1. apr., 405. l., 206., 218. lp.: 1925. 27. IV akts un papildinājums, sastād. 1918. VI pēc kapu atrakšanas dalībnieku stāstījuma.
ЦГВИA, ф.2286., оп.1., д.252.: 6. Sib. korpusa ziņojums par kritušajiem.
Bij. Strēlnieku muzeja arhīva materiāli: veco strēlnieku atmiņas.
Latvijas Kareivis. 1925.14. maijs, 19. maijs, 21. maijs.; 1926. Nr.153: publicēts ģen. Franča raksts „Kā kopj mūsu varoņu kapus”, kurā minēts, ka 1925. g. atsevišķi guldītie karavīri pārvietoti uz Šmīziņkrogu.
Lāčplēša kara ordeņa kavalieri. 1995. 225. lpp.: minēts Kalniņš Indriķis, dz. 1897. 26. IV Rundāles pag., ložm. k-das jaun. virsn.; 533. lpp. – Ulmanis Alfrēds, dz. 1894.19. III Ozolnieku pag., 7. rt. k-ris.
*Akten des Auswärtigen Amtes (Deutschland). Erläuterungsbericht über instandgesetzte Friedhöfe vom 1.April 1924 – 31.März 1925.: Schmiesing ar 97 vācu un 133 krievu karavīru apbedījumiem; Arbeiten: Izkaisītās kapu kopās apbedīto 40 mirstīgās atliekas un vēl 4 no tuvējā meža vajadzēja pārapbedīt lielā masu kapā.
Kriegsgräberfürsorge, 5/37.: Schmiesing (Riga). …Zeit beschriftete Gedenktafeln für jeden der dort Bestatteten aufgestellt werden.
Kapi sakopti 2019. gadā. Šmīziņkrogā, Ropažu novadā, vācu un latviešu jaunieši veica Vācijas un Krievijas kritušo karavīru brāļu kapu piemiņas vietas sakopšanas un labiekārtošanas darbus.
Jaunieši mērķtiecīgi ķērušies pie darbiem – izzāģējuši kapiem tuvumā saaugušos krūmus, atrakuši kapu tuvumā iepriekš nozāģēto koku saknes, lai tās varētu likvidēt, attīrīja piemiņas vietu no sūnu apaugumiem un gatavojas tuvākajās dienās arī likvidēt laika gaitā radušos ieplīsumus un nostiprināt piemiņas vietas akmeņu paaugstinājumu.
Brāļu kapu piemiņas vietu sakopšanas darbus jaunieši veic vācu – latviešu vasaras sadraudzības nometnes ietvaros. Nometnes organizatori ir Vācijas organizācija «Volksbund Kriegsgräberfüsorge e.v» un koordinatori Latvijā ir Brāļu kapu komiteja.
Nometnes laikā no 18. līdz 31. jūlijam jaunieši veido sadraudzību starp valstīm, piedalās dažādās kopīgās atpūtas aktivitātēs, izzinošās ekskursijās un labāk iepazīst citu valstu kultūru.
Avoti:
http://latviesustrelniekusaraksts.lv/Kaujas_darbiba/Book_3.html (skat. 23.12.2024.)
https://lv.wikipedia.org/wiki/Kauja_pie_Maz%C4%81s_Juglas (skat. 23.12.2024.)
https://www.nkmp.gov.lv/lv/jaunums/interaktiva-karte-pirma-pasaules-kara-un-latvijas-brivibas-cinu-apbedijumi-un-pieminas-zimes (skat. 23.12.2024.)