Pieminekli Baumaņu Kārlim (1835–1905) Limbažu pilsētas centrā
Atrodas: Cēsu iela 8, Limbaži, Limbažu pilsēta, Limbažu novads, gps 57.514194, 24.715737
Atklāts: 1998. gadā 16. maijā sakarā ar Limbažu 775 gadu jubileju, Limbažu vecpilsētā (Dailes un Cēsu ielu krustojumā), piedaloties toreizējam Valsts prezidentam Guntim Ulmanim.
Tēlnieki: Juris Rapa un Zigrīda Rapa, arhitekts A. Āboliņs.
Piemineklis: Piemineklis ataino Baumaņu Kārli brīdī, kad tikko būtu nodziedāta “Dievs, svētī Latviju!” Diriģents sastindzis kā pielūgsmē nogrimis pārdomās. Pieminekļa augstums – 1,54 m, postamenta augstums – 1,7 m.
Vēsture: Baumaņu Kārlis ir viens no pirmajiem latviešu komponistiem, viens no latviešu profesionālās mūzikas pamatlicējiem, satīriskā izdevuma “Dunduri” līdzstrādnieks, dramaturgs, dzejnieks – vairāku dziesmu tekstu autors. Sacerējis un komponējis latviešu tautas himnu – Latvijas Republikas valsts himnu “Dievs, svētī Latviju!”
Latvijas Valsts himnas autors Baumaņu Kārlis dzimis Viļķenē – netālu no Limbažiem, mācījies pilsētas skolā un arī mūža nogalē atgriezies dzimtajā pusē. Baumaņu Kārlis dāvāja pilsētai savas grāmatas, kuru bija tik daudz, ka tapa pirmā publiskā bibliotēka Limbažos.
Himna pirmoreiz izskanēja Rīgā I Vispārējo latviešu dziesmu svētku svinīgajā atklāšanas pasākumā 1873. gadā, tomēr dziesmu svētku kopkorī tā pirmoreiz dziedāta Jelgavā 1895. gadā. Par to Apsīšu Jēkabs tolaik rakstījis: “No liela dziedātāju pulka dziedātai šai dziesmai varens iespaids, kas ar orķestra pavadīšanu top vēl lielāks.”
Baumaņu Kārļa lūgsna “Dievs, svētī Latviju!” par Latvijas Valsts himnu izvēlēta jau pēc autora nāves – Latvijas proklamēšanas aktā 1918. gada 18. novembrī. Valdības lēmums tika apstiprināts Latvijas Satversmes sapulces sēdē 1920. gadā.
Citāts: Pieminekļa tapšanai vajadzēja deviņus gadus. 1989. gada 16. maijā nodibināja Baumaņu Kārļa pieminekļa komiteju, tās vadību uzticot pilsētas mēram Uldim Paškēvicam. Komitejas darbā iesaistījās Latvijas Tautas frontes, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības un Vides aizsardzības kluba pārstāvji. Jūlijā izsludināja pieminekļa metu konkursu. Tā pirmā kārta noslēdzās 1990. gada martā, taču iesniegtie 11 darbi īsti neapmierināja ne sabiedrību, ne žūriju, tāpēc tika organizēts jauns konkurss. Rezultātā 1992. gada 12. martā noslēdza līgumu ar tēlniekiem Zigrīdu un Juri Rapām, arhitektiem Ēvaldu Fogeli un Jāni Taureni par pieminekļa metu un darba modeļa izstrādi. Jūlijā tas bija gatavs, un autori saņēma 50 000 Latvijas rubļu (Ls 250). Par tautas saziedotajiem līdzekļiem kombinātā Māksla iegādājās 2 t bronzas. Mākslinieks Jānis Strupulis izgatavoja arī Baumaņu Kārļa piemiņas medaļas.
Neparedzēti sarežģījumi radās, kad reforma saziedoto naudu pārvērta latos. 1995. gadā U. Paškēvicu pieminekļa komitejas priekšsēdētāja vietā nomainīja tagadējais Limbažu muzeja direktors Jānis Ulmis, un radās doma, ka piemineklis jāatklāj 1996. gada 18. novembrī. Tēlnieki stāsta, ka 1995. gadā viņi darbu sākuši pilnībā no jauna, jo sapratuši, ka jāatmet viss liekais, jāstrādā lakoniskāk, bet tā, lai Baumaņu Kārļa tēlu atvērtu. Konfliktsituācija radās, kad nācās vienoties par pieminekļa atrašanās vietu un tā postamentu. No četrām piedāvātajām vietām Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija par pieņemamāko atzina pieminekļa novietošanu toreizējās grāmatnīcas durvju ailē, jo tas saistījās ar kādreizējo Saviesīgo biedrību, taču mākslinieki pret to kategoriski iebilda. Beidzot nolēma pieminekli novietot skvērā Cēsu un Dailes ielas stūrī, bet pirms tam bija nepieciešams rekonstruēt Baznīcas laukumu. Tā viss ievilkās vēl teju par pāris gadiem, līdz 1998. gada 16. maijā pienāca ilgi gaidītā diena. Pieminekli atklāja Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Pilsētā ieradās ļoti daudz viesu, notika Baumaņu Kārļa piemiņai veltīts aizlūguma dievkalpojums un koncerts, vēlāk – pateicības vakars visiem, kas ziedojuši savus spēkus un līdzekļus, lai šī diena varētu pienākt. Protams, vispirms Z. un J. Rapām un arhitektam Aināram Āboliņam.
Baumaņu Kārļa piemineklis slēpj arī kādu jociņu. To atradīsiet, ja uzmanīgi papētīsiet granīta ozollapu vainagu postamenta pakājē. Nebīstieties! Šī žurciņa tur iemājojusi atgādinājumam, cik daudz nervu mākslinieki patērējuši, lai šis darbs taptu.
Atsauces:
https://www.auseklis.lv/projekti/2017/baumanu-karla-mantojums/cetri-pieminas-apliecinajumi-baumanu-karlim (skat. 30.03.2024.)
https://www.redzet.lv/travel/apskates-vietas/vides-objekti/baumanu-karla-piemineklis-limbazi (skat. 30.03.2024.)
https://www.visitlimbazi.lv/lv/pieminekli?1233421853 (skat. 30.03.2024.)
www.visitlimbazi.lv (skat. 30.03.2024.)
https://www.limbazubiblioteka.lv/lv/baumanu_karlis/ (skat. 30.03.2024.)