Izvēlne Aizvērt

Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīca

Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīca
Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīca (Foto Elizabete Kristīne Tjullinena RMMT MF42)
Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīca
Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīca (Foto Elizabete Kristīne Tjullinena RMMT MF42)
Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīca
Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīca (Foto Elizabete Kristīne Tjullinena RMMT MF42)
Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīca
Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīca (Foto Elizabete Kristīne Tjullinena RMMT MF42)
Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīca
Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīca (Foto Elizabete Kristīne Tjullinena RMMT MF42)
Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīca
Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīca (Foto Elizabete Kristīne Tjullinena RMMT MF42)

Rūjienas Sv. Bērtuļa (Bartolomeja) baznīca celta gandrīz vienā laikā ar Rūjienas ordeņa pili 1259. – 1263.g. Sākotnēji  baznīca pēc 1450. – 1480.g. pārbūves pārtop par trīsjomu gotikas baziliku ar taisnstūra altārgala (prezbitērija) izbūvi.  1560.gadā krievu cara Jāņa IV Bargā karaspēks pilnīgi nodedzina baznīcu. Poļu laiku 1613. g. ziņās rakstīts par baznīcu “…bez jumta un griestiem”, tāda tā atrodama vēl ilgi. 1631. gadā baznīca atkal ir nopostīta “…palikuši tikai četri mūri”. Atjaunošanās darbi uzsākti tikai zviedru laikos un zviedru vizitācijas protokolos lasām, ka 1645.gadā baznīca ir atjaunota. 1674.gadā baznīcai uzlikts jauns dakstiņu jumts un ievietotas ērģeles. Tomēr tā cieš 1686.gadā kara darbības rezultātā (baznīcā pat ierīkoti zirgu staļļi), 1688.gadā to atjauno, bet 1704.gadā Ziemeļu kara laikā tā atkal ir nopostīta. 1753.gadā uzstāda ērģeles no Rīgas Ģertrūdes baznīcas. 1820.gadā baznīcai uzcelts jauns koka zvanu tornis ar augstu poligonālu smaili. 1837.gadā Igaunijas baltvācu izcelsmes mākslinieks Fr.Ludvigs Maidels (1795 – 1845) uzglezno altāra gleznu “Jēzus pie krusta” (Golgāta). 1854.gadā baznīcā notiek remonta darbi, kurus veic Mārcis Sārums. 1856.gadā baznīcā uzstāda neo-gotiskās formās darinātus altāri un kanceli. 1861.gadā baznīcā ievieto jaunas ērģeles, bet 1899. gadā baznīcā notiek lielākas pārbūves, tā tiek paplašināta (700 vietām), piebūvējot sakristejas otro stāvu.

  1. gadsimta pārvērtības:

1930-tajos gados pēc arhitekta P.Kundziņa projekta tiek uzcelti divi jauni vējtveri. 50-to gadu vidū atjauno baznīcas jumta segumu un galvenās ieejas durvis. Lielajā Piektdienā 1974.gadā 12.aprīlī (8. aprīlī?) baznīca pilnīgi izdeg. Tikai sakristeja palika. Izglābta tikai altārglezna. Tajā pašā gadā sākti celtnes atjaunošanas darbi, kas ilga vairākus gadu desmitus. 1985. gada 18. Septembrī  draudze svinēja atjaunojamās baznīcas spāru svētkus. 1987. gadā pabeidza jumta, 1988. g. – altārtelpas atjaunošanu. 1992. – 1994. g. atjaunots interjers. 1993. gada 16. Jūlijā baznīcā uzstādītas Lerumas draudzes (Zviedrija) dāvinātās ērģeles. 2002. gadā tiek veikts sakristejas kapitālais remonts. Rīgas amatniecības  vidusskolas Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas audzēkņi 2003. g. pēc Rūjienas baznīcas bijušās iekārtas fotogrāfijām izgatavoja un 8. jūnijā iesvētīja jaunu iekārtu – altāri un kanceli, kā arī greznu, kokgriezumiem rotātu mācītāja solu. Darbus veica Rīgas Amatniecības vidusskolas koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas audzēkņi: Jānis Ūrmanis, Aigars Ozoliņš, Andris Šilinskis, Elvijs Kautenbergs, Vadims Ņevjadomskis.

Vitolds Mašnovskis Latvijas luterāņu baznīcas. 3.sējums 2006. SIA DUE., 402. – 409.lpp.

https://www.bertuladraudze.lv/vesture/ (skat. 31.10.2020)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

EnglishDeutschLatviešu valodaРусский