Izvēlne Aizvērt

Piemiņas akmens Riharda Pārupa nacionālo partizānu grupai Krustpilī

Krustpils
Piemiņas akmens Riharda Pārupa nacionālo partizānu grupai Krustpilī (Foto R. Ķipurs 11.04.2020)
Krustpils
Piemiņas akmens Riharda Pārupa nacionālo partizānu grupai Krustpilī (Foto R. Ķipurs 11.04.2020)

Jēkabpils Rīgas iela (netālu no Krustpils luterāņu baznīcas) 56.511995, 25.856751

1996. gada 22. septembrī, Krustpilī atklāja piemiņas akmeni Rihardam Pārupam un viņa vadītajai nacionālo partizānu grupai. Piemiņas akmeni veidojis tēlnieks Ilgvars Mozulāns, bet tā tapšanu finansiāli atbalstīja Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse. Šo pasākumu organizēja Latvijas Nacionālo partizānu apvienības valde.

Uzraksti:

Riharda Pārupa nacionālajiem partizāniem,

kurus noslepkavoja čekas specgrupa

Rihards Pārups (1914. – 1946.g. 2.VII)

Grupas komandieris

Rihards Stulpiņš (1923. – 1946. 2. VII)

Alberts Avotiņš (1912. – 1946.g. 2. VII)

Ēriks Juhna (1928. -1946.g. 2. VII)

Aleksandrs Lācis (1919. – 1946.g. 2. VII)

Pēteris Lācis (1921. – 1946.g. 2. VII)

Jānis Ēvalds Zālītis (Āboliņš) (1911. – 1946.g. 2. VII)

Zigfrīds Bimšteins, Teodors Šmits (… – 1946.g. 2. VII)

Uldis Šmits (… – 1946.g. 2. VII)

Pēteris Lazdāns (1926. – 1947.g.  VI)

Ēriks Konvāls (1929 – 1947.g. VI)

Niklāss Ošiņš (1908 – 1954.g. 12.X) – Rīgā izpildīts nāves sods

Alberts Ķiķauka (1911 – 1972. g.II) – nobendēts Mordovijas lēģerī

Rihards Pārups dzimis 1914. gada 11. jūnijā Krustpils pagasta “Kaķīšos”. Otrā pasaules kara laikā bijis 15. latviešu divīzijas prettanku diviziona seržants. Piedalījies nacionālo partizānu operācijās Jēkabpils un Madonas apkaimē un bijis Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, vienības vadītājs Jēkabpils un Madonas apkārtnē.  Rihards Pārups krita kaujā ar čekas karaspēku 1946. gada 2. jūlijā Vietalvas pagastā. Diemžēl apbedīšanas vieta nav zināma. Rīgas Brāļu kapos ir uzstādīta Piemiņas plāksne.  1945. gada rudenī Jēkabpils apriņķī izveidojās nacionālo partizānu grupa, ko vadīja R. Pārups. Savas neilgās pastāvēšanas laikā tā piedalījās vairāk nekā divdesmit bruņotās sadursmēs ar toreizējās Iekšlietu ministrijas vienībām. Čekas pulkveža Kotova ziņojumā Rīgas priekšniecībai teikts, ka padomju varas darbība Jēkabpils un Madonas apriņķos grupas darbības rezultātā šajā laikā faktiski tikusi paralizēta. R. Pārupa vadītie nacionālie partizāni atrada un iznīcināja vairākus izsūtāmo sarakstus, tādējādi izglābdami daudzu cilvēku dzīvības. Drošības komitejas vadība, nespēdama iznīcināt nacionālo partizānu vienību atklātā cīņā, iefiltrēja tajā četrus čekas specgrupas cilvēkus, kuri 1945. gada 2. jūlija naktī nošāva desmit vienības partizānus, tostarp arī R. Pārupu. 1947. gadā pie Jaunkalsnavas tika nošauti vēl divi, bet 1951. gadā — viens šīs vienības dalībnieks. Pēc divdesmit piecu gadu katorgas Mordovijas nometnē dažas dienas pirms atbrīvošanas bojā gāja četrpadsmitais R. Pārupa vadītās grupas partizāns.

Avoti: Inese Auniņa.Latvijas Vēstnesis 24.09.1996., Nr. 159  https://www.vestnesis.lv/ta/id/29091 (skat. 4.12.2020)

http://www.bdaugava.lv/zinas/notiks-riharda-parupa-simtgadei-veltita-pieminas-diena

https://www.la.lv/lai-neaizmirstu%E2%80%A9-2 (4.12.2020)

Nacionālo partizānu cīņu un piemiņas vietas. Nezināmais karš. Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944 – 1956. LNPA, Biedrība “domas spēks”, 48. – 49.lpp.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

EnglishDeutschLatviešu valodaРусский