Izvēlne Aizvērt

Dzelzava. Piemineklis Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušo dzelzaviešu piemiņai.

Dzelzavas parks
Dzelzava. Piemineklis Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušo dzelzaviešu piemiņai. (Foto R. Ķipurs 28.03.2020)
Dzelzavas parks
Dzelzava. Piemineklis Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušo dzelzaviešu piemiņai. (Foto R. Ķipurs 28.03.2020)

Piemineklis Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušo dzelzaviešu piemiņai

Autors: arhitekta Vernera Vitanda mets

Atrodās: Madonas novada, Dzelzavas pagastā, parka centrā pie estrādes. 56.998205, 26.432176

Atklāts 1939. gada 17. Septembrī

Uzraksts: PAR TĒVU ZEMI KRITUŠAJIEM

Nojaukts 1959. gadā, atjaunots 1989. gadā 22. novembrī citā vietā, jo vecajā vietā tagad atrodas estrāde. Pieminekļa atklāšanā piedalījās arī mācītājs Juris Rubenis, kurš pieminekli iesvēta.

 

Avoti: G. Kušķis, P. Korsaks Ceļā uz Latvijas valstisko neatkarību Brīvības cīņu pieminekļi. Rīga: Izdevējs Apgāds Mantojums, 2008, 38.lpp.

http://doc.mod.gov.lv/brivibascinas/pieminekli/piemineklis_68.html (skat. 20.12.2020)

https://karavirukapi.blogspot.com/2019/07/dzelzava-piemineklis-lak-kritusajiem.html (skat. 20.12.2020)

Ozola, A. Latvijas Brīvības cīņu pieminekļu atjaunošana, 1987.-1998. gads. Latvijas Arhīvi. Alise_Ozola.pdf (arhivi.lv) http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/Alise_Ozola.pdf (skat. 20.12.2020)

Madonas Ziņas, Nr.37 (21.09.1939) (periodika.lv) http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_mazi1939n37|article:DIVL63|issueType:undefined (skat. 20.12.2020)

Citāts no Madonas Ziņas 21.09.1939 “… Svinīgo piemiņas brīdi ievadīja Dzelzavas aizsargu nodaļas priekšnieks A. Jozeps. Viņš iededza uguni speciāli ierīkotās bronzas urnās. Koris nodziedāja “Slava varoņiem”. Pieminekli atklājot Aizsargu priekšnieks ģen. K. Prauls atzīmēja, ka mēs atkal dzīvojam laikmetā, kad visa pasaule ir satraukta un Eiropā dārd lielgabali, bet pateicoties mūsu Vadoņa valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa tālredzīgai politikai, mēs esam un paliekam neitrāli. Tomēr mums jābūt sagatavotiem, lai šo savu neitralitāti vajadzības gadījumā aizsargātu visiem mūsu rīcībā esošiem līdzekļiem. Mūsu pienākums ir paklausīt Vadonim, ieturēt augstasinību, disciplīnu un pilnīgi viņam uzticēties. …”

Verners Vitands Dzimis 1903. gada 3. jūlijā Cēsu apriņķī Lizuma pagastā. 1932.g. absolvēja Latvijas Universitātes (LU) Arhitektūras fakultāti profesora P. Kundziņa darbnīcu. Studiju gados pētīja un uzmērīja Latvijas arhitektūras pieminekļus. Strādāja Latvijas Kara ministrijas būvniecības daļā, kā arī savā birojā. 1933. g. sākumā arhitekts Verners Vitands saņēma pasūtījumu projektēt modernu vienģimenes māju. Arī šis projekts tapa funkcionālisma garā un pieskaņojās apkārtējās arhitektūras jaunajam vilnim. V.Vitands jau bija guvis ievērību ar virkni šajā stilā veiksmīgi veidotu namu. Pēc Vitanda projekta uzcelts Madonas aizsargu nams (1933) un Daugavpils Vienības nams (1936 -1937), kā arī pieminekļi Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem Smiltenē (1937, tēlnieks M.Pluka), Indrā (1939), Rīgā, Slokas ielā 58 (bijušajās Auto tanku pulka kazarmās, 1939.g., tēlnieks R.Feldbergs), Dzelzavā. Meistars allaž ievēroja 20. gadsimta modernisma principus, veidoja savus namus monumentālās, kubistiski skaidrās formās, atsakoties no līdz tam tradicionālajiem arhitektūras orderiem. 1941.-1943.g.  bija asistents LU un pedagogs Rīgas pilsētas tehnikumā. 1943.g. pārcēlās un Čehoslovākiju, vēlāk – uz Vāciju. 1949.g. izceļoja uz ASV, strādāja savā specialitātē Kalamazū. Rosīgi darbojies emigrācijas latviešu sabiedriskajā dzīvē.

Miris 1982. gada 19. janvārī Kalamazū ASV.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

EnglishDeutschLatviešu valodaРусский