Izvēlne Aizvērt

Airītes O. Kaplaka memoriālais ansamblis

Memoriāls ansamblis Pulkveža Oskara Kalpaka un viņa cīņu biedru krišanas vietā 1919. gada 6. martā (foto R. Ķipurs 2013)
Memoriāls ansamblis Pulkveža Oskara Kalpaka un viņa cīņu biedru krišanas vietā 1919. gada 6. martā (foto R. Ķipurs 2013)
Memoriāls ansamblis Pulkveža Oskara Kalpaka un viņa cīņu biedru krišanas vietā 1919. gada 6. martā (foto R. Ķipurs 2013)
Memoriāls ansamblis Pulkveža Oskara Kalpaka un viņa cīņu biedru krišanas vietā 1919. gada 6. martā (foto R. Ķipurs 2013)
Memoriāls ansamblis Pulkveža Oskara Kalpaka un viņa cīņu biedru krišanas vietā 1919. gada 6. martā (foto R. Ķipurs 2013)
Memoriāls ansamblis Pulkveža Oskara Kalpaka un viņa cīņu biedru krišanas vietā 1919. gada 6. martā (foto R. Ķipurs 2017)

Airītes

Memoriāls ansamblis Pulkveža Oskara Kalpaka un viņa cīņu biedru krišanas vietā 1919. gada 6. martā

Piemineklis Oskaram Kalpakam. Autors – Eduarda Kuraua akmeņkaltuves mets un izpildījums. Grundmaņa bareljefs tēlnieka jēkaba Legzdiņa izpildījumā (granīts, šūnakmens, bronza). Pieminekļi atklāti – Oskaram Kalpakam 1922. gada 3. septembrī; Nikolajam Grundmanim 1929. gada 3. martā; Pēterim Krievam un leitnantam Hansam Joahimam Šrinderam – 1933. gada 3. novembrī.

Uzraksts pie ieejas: “1919. gada 6. martā, kaujā par Tēvzemi, šajā vietā krita pirmā latviešu karaspēka pavēlnieks pulkvedis Oskars Kalpaks un viņa vienību vadoņi. šo svēto un neaizmirstamo piemiņas vietu iekopušas vietējās sabiedriskās organizācijas ar brīvprātīgi ziedotiem līdzekļiem.”

Uzraksti uz Oskara Kalpaka pieminekļa: “še krita 6. martā 1919. g. pirmais Latvijas armijas virspavēlnieks pulkvedis Oskars Kalapaks, dzim. 6. janv. 1882. g. Meirānu pagastā

Uz ežiņas galvu liku, sargāt savu tēvu zemi”

Pieminekļa otrā pusē uzraksts: “Pieminat: Tēvu zemes brīvestība pirkta dārgām asinīm.”

Uzraksti uz Nikolaja Grundmaņa pieminekļa: “Kapt. Nikolajs Grundmanis Atsevišķās student rotas komandieris dz. 7. febr. 1896. g. Bērzmuižas Grundmaņos kritis 6. martā 1919.g.

Nav lielākas mīlestības par to, kā atdot dzīvību par saviem brāļiem.”

Uzraksti uz Pētera Krieva un Hansa Joahima Šrindera pieminekļiem: “šeit krita pulkveža Kalpaka bataljona atsevišķās jātnieku nodaļas virsleitnants Pēteris Krievs 1919. gada 6. martā. Šeit krita pulkveža Kalpaka bataljona Neatkarības rotas artilērijas leitnants Šrinders 1919. gada 6. martā”.

Jau no 1920.gada par brīvprātīgi saziedotajiem līdzekļiem sabiedriskās organizācijas „Airītēs” sāka veidot piemiņas vietu pulkvedim Oskaram Kalpakam un 1922.gada 3.septembrī blakus priedei, pie kuras pulkvedis guva nāvējošo ievainojumu, atklāja viņam veltītu pieminekli. 1929.gada 3.martā atklāja pieminekli kapteinim Nikolajam Grundmanim, bet 1933.gada 3.novembrī – virsleitnantam Pēterim Krievam un leitnantam Johanam Hansam Šrinderam. Pēc savienības „Pulkveža Kalpaka bataljons” ierosinājuma 1935.gada vasarā iepretim piemiņas vietai sāka celt ēku pulkveža Oskara Kalpaka muzejam. Muzeju atklāja valsts prezidents Kārlis Ulmanis 1936.gada 6.septembrī. Ēkā izveidoja ekspozīciju par Kalpaka bataljona cīņu gaitām.

Sākoties PSRS okupācijas režīmam, muzejs turpināja darboties līdz 1944.gadam. 1950.gadā piemiņas ansambli iznīcināja. Muzeja ēkā iekārtoja pasta nodaļu un dzīvokļus.

Sākoties Atmodai, 1988.- 1989.gadā piemiņas vietu atjaunoja. 1987.gada 8.novembrī grupa Latvijas patriotu sakopa piemiņas vietu un no jauna uzstādīja trīs pieminekļus. Kapteiņa Grundmaņa piemineklim gan trūka bareljefa ar viņa portretu, bet pulkveža Kalpaka pieminekļa atrašanās vieta nebija zināma. Neilgi pēc tam ar vietējo kompartijas iestāžu svētību piemiņas vieta no jauna tika izdemolēta, bet pieminekļi nogāzti un aprakti zemē. Tomēr apkārtnes iedzīvotāji apraktos pieminekļus atrada, atraka un uzstādīja atkal. Atjaunoto piemiņas vietu atklāja 1988.gada 11.novembrī, diemžēl vēl bez Kalpaka pieminekļa. 1989.gada 11.novembrī atklāja arī atjaunoto pulkveža Oskara Kalpaka pieminekli un kapteiņa Grundmaņa bareljefu. Pieminekli pazudušā vietā no jauna izgatavoja kopsaimniecības “Rosme” akmeņkaļu brigāde, akmeņkaļa Viļņa Berga vadībā. 1990.gada 11.novembrī pulkveža Oskara Kalpaka muzejs atsāka savu darbību. No 1991.gada 7.novembra līdz 2006.gada 29.decembrim memoriālā piemiņas vieta bija J.Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja filiāle, no 2007.gada 2.janvāra- Latvijas Kara muzeja nodaļa. 2007.gada 24.novembrī muzeja ēkas otrajā stāvā remontdarbu laikā izcēlās ugunsgrēks un ēkas otrais stāvs pilnībā nodega. Pēc muzeja ēkas atjaunošanas 2013.gada 6.martā atklāja no jauna izveidoto ekspozīciju, kura atspoguļo pulkveža Oskara Kalpaka personību un apskata viņa darbību I pasaules kara laikā un Latvijas Atbrīvošanas cīņās. Ekspozīciju veidoja Latvijas Kara muzeja darbinieki. Vienīgā lieta, kas ir saglabājusies no 1936. gada, ir plīts un krāsns. Muzeja ekspozīcija, salīdzinot ar iepriekšējo, ir daudz plašāka un tajā izmantotas jaunās tehnoloģijas, kas palīdz vieglāk izprast vēstures notikumus. Viena no ekspozīcijas daļām ir veltīta brīvības cīņām un Kalpaka bataljonam, citā aplūkotas Oskara Kalpaka gaitas Pirmā pasaules kara laikā, savukārt ekspozīcijas trešajā daļā atspoguļotas liecības par O. Kalpaka bērnību un jaunību.

http://www.karamuzejs.lv/lv/ok.aspx

O.Kalpaka muzejs un
piemiņas vieta „Airītes”
atrodas Saldus novada
Zirņu pagasta „Airītēs”

Darba laiki:
Muzejs atvērts katru dienu 
(izņemot no 1.decembra līdz 31.martam, kad pirmdienās ir slēgts)
10.00 – 17.00
Piemiņas vieta pieejama apmeklētājiem katru dienu

Informatīvais tālrunis:
+371 22017465

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

EnglishDeutschLatviešu valodaРусский